Speciālisti reģionos mācās par starpkultūru komunikāciju

Speciālisti reģionos mācās par starpkultūru komunikāciju

29/03/2019

Aprīļa sākumā noslēdzas mācības pirmajām trim speciālistu grupām Latvijas reģionos, kuras apguvušas 30h profesionālās pilnveides programmu “Atbalsts publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem darbā ar trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.” Programma tiek īstenota IAC projekta „Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei” ietvaros. Programmā kombinētas teorētiskas un praktiskas nodarbības par kultūras un identitātes jautājumiem, stereotipiem un aizspriedumiem, mediju lomu sabiedrības viedokļa formēšanā, migrācijas mehānismiem un vēsturi, starptautiskajām tiesībām un trešo valstu pilsoņu raksturojumu Latvijā, globalizācijas ietekmi uz kultūru mijiedarbību, starpkultūru saskarsmes psiholoģiskajiem aspektiem u.c.Programma balstīta daudzveidīgās metodiskajās pieejās, kas ietver lekcijas, darbu grupās, dalībnieku pieredzes aktualizēšanu, mediju satura izpēti, situāciju un video materiālu analīzi, darbu ar attēliem un grafiskajiem organizētājiem, diskusijas. Programmu īsteno pasniedzēji S.Zalcmane un A.Šķenders (“Patvērums/Drošā māja”), starpkultūru ekspertes L.Ose un S.Zankovska-Odiņa, psiholoģes A.Šmitiņa un M. Dango, IAC lektores D. Zelmene un I. Irbīte. Starpkultūru saskarsmi no citas perspektīvas dalībniekiem palīdz ieraudzīt cilvēki, kuri pirms īsāka vai ilgāka laika apmetušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Pirmajās grupās savā pieredzē dalījušies Džordžs Ronnijs Steele un Qamber Ali Awan.

Pirmās trīs programmas apmācību grupas sadarbībā ar vietējo pašvaldību tālākizglītības darba speciālistiem tika izveidotas Jēkabpilī, Jelgavā un Olainē. Grupās pulcējās dažādu jomu pārstāvji – sociālie darbinieki, mediķi, policisti, pašvaldības iestāžu un aģentūru darbinieki, izglītības un kultūras jomā strādājošie, žurnālisti, uzņēmēji, NVO sektora pārstāvji u.c. Daļai no kursu dalībniekiem nav nekādas iepriekšējās pieredzes saskarsmē ar trešo valstu pilsoņiem, citi jau vairākus gadus jauniebraucējiem māca latviešu valodu vai sniedz citus pašvaldības un valsts pakalpojumus. Dalībnieku daudzveidīgie profesionālie profili un atšķirīgā iepriekšējā pieredze darbā ar trešo valstu pilsoņiem, ir īpaša programmas pievienotā vērtība, kas nodarbību laikā ļauj veidot saturiski dziļas un profesionāli bagātas diskusijas. Katras grupas mācību vajadzības tiek izzinātas pirms programmas apguves uzsākšanas un kursa vidus posmā, savukārt noslēguma anketēšana sniedz priekšstatu par programmas kopējo mērķu sasniegšanu un dalībnieku individuālo profesionālo vajadzību apmierināšanu.

Jēkabpils, Jelgavas un Olaines grupu dalībnieku viedokļu apkopojums liecina, ka, uzsākot programmu, savu gatavību sniegt pakalpojumus trešo valstu pilsoņiem lielākā daļa dalībnieku vērtēja kā vidēju (54%) vai vāju (30%). Speciālisti atzina, ka visvairāk viņiem pietrūkst izpratnes par citām kultūrām un reliģijām, juridisku zināšanu par trešo valstu pilsoņu statusa un tiesību jautājumiem, priekšstata par migrācijas procesu ietekmi uz Latvijas darba tirgu un kultūrvidi, kā arī svešvalodu prasmes saziņai ar klientiem no trešajām valstīm. Noslēdzoties apmācībai, programma saņēmusi ļoti augstu novērtējumu. 90% dalībnieku to vērtē kā noderīgu vai ļoti noderīgu. Par būtiskākajiem ieguvumiem speciālisti raksta - daudzveidīga informācija, praktiski pielietojamas zināšanas, reālas dzīves situācijas, kompetenti, augsta līmeņa pasniedzēji, paplašināju redzesloku un apzinājos savus stereotipus, noderīgi resursi tālākai tēmu apguvei, sapratu, ka lielisks resurss esam mēs viens otram – pašvaldībā, pilsētā, novadā, līdz šim biju maldīgi domājusi, ka šīs tēmas uz mani neattiecas.

 Vairums dalībnieku atzīst, ka labprāt vēlētos arī turpmāk piedalīties līdzīgās programmās. Šo vēlēšanos piepildīt palīdzēs programmas turpinājumā iecerētie savstarpējā atbalsta praktikumi, kuros kursu dalībnieki pēc laika tiksies atkārtoti, lai dalītos pieredzē un uzklausītu speciālistu ieteikumus par tēmām, kas viņus interesē padziļināti.

Saskaņā ar PMLP datiem pašlaik Latvijā dzīvo aptuveni 75 tūkstoši trešo valstu pilsoņu*. Izglītības attīstības centrs kopš 2009.gada ir uzkrājis bagātīgu pieredzi, īstenojot trešo valstu pilsoņu integrācijas un valodu apmācības projektus, veicot socioloģiskās izpētes par jauniebraucēju bērnu iekļaušanos izglītības iestādēs, organizējot starpkultūru izglītības projektus uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem.

Līdzdalība programmā “Atbalsts publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem darbā ar trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība” sniedz atbalstu valsts un pašvaldību darbiniekiem, lai sagatavotos kvalitatīvai pakalpojumu sniegšanai šai klientu grupai. Kopumā projekta ietvaros programmu būs iespējams apgūt 10 speciālistu grupām Latvijas reģionos. Līdzdalība programmā ir bez maksas. Dalībnieki saņem sertifikātus par kursa apguvi. Konkrēti apmācību datumi tiek saskaņoti ar ieinteresētajām pašvaldībām. Ja vēlaties izveidot grupu savā pašvaldībā, sazinieties ar projekta vadītāju Ivetu Vērsi iac@latnet.lv.

Izglītības attīstības centra projekts „Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei” (Nr.PMIF/12/2018/2/01) tiek īstenots Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu
LearningLatvian3