2020. gada 30. jūnijā ar integrācijas ekspertu apaļā galda diskusiju noslēdzies IAC projekts “Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālajai izaugsmei”. Projekta ietvaros izveidoto 30h mācību programmu apguvuši 244 pašvaldību un valsts iestāžu speciālisti 12 kursu grupās visā Latvijā.

Foto galerija no projekta  aktivitātēm projekta noslēgumā  - 2020. gada jūnijā.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju 2019.gadā Latvijā dzīvoja 79 652 iedzīvotāji ar pastāvīgās un termiņuzturēšanās atļaujām.[1] Uzturēšanās Latvijā biežākie iemesli ir darbs, studijas un apvienošanās ar ģimeni. Mūsdienu globālajā pasaulē trešo valstu pilsoņi ir neatņemama valsts darba tirgus, izglītības sistēmas un sabiedriski politisko procesu daļa. Valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, pedagogiem, uzņēmējiem un citu jomu pārstāvjiem savā profesionālajā darbā aizvien vairāk nākas saskarties ar cilvēkiem, kuri nesen apmetušies uz dzīvi Latvijā. Prakse liecina, ka speciālistu zināšanas un saskarsmes pieredze darbā ar citu kultūru pārstāvjiem ir nepietiekamas. Zināšanu trūkums apgrūtina komunikāciju, kavē kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un neveicina veselīgas savstarpējās attiecības sabiedrībā. Migrācijas pētniece Agnese Lāce norāda arī uz tiešo saikni starp integrācijas procesa kvalitāti un valsts ekonomisko attīstību: “Sabiedrības saliedētībai, tostarp atvērtībai dažādībai un mērķtiecīgai ārvalstnieku integrācijai, ir pierādīta pozitīva ietekme uz uzņēmumu, pilsētu un valstu ekonomisko izaugsmi.”[2] Valsts, pašvaldību, privātā un nevalstiskā sektora sadarbība ir būtisks priekšnoteikums, lai sekmētu indivīdu un sabiedrības informētību un izpratni par trešo valstu pilsoņiem Latvijā. Par veiksmīgu dažādu sektoru sadarbības piemēru uzlūkojams IAC projekts “Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei”.

Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda programmas projektu “Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālajai izaugsmei” IAC īstenoja laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam. Projekta mērķis bija stiprināt dažādu jomu speciālistu zināšanas kultūru daudzveidībā un starpkultūru dialoga prasmes, pilnveidot spēju īstenot trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumus dažādos valsts pārvaldes un pakalpojumu sniegšanas līmeņos, kā arī paaugstināt speciālistu kapacitāti savstarpējā atbalsta sniegšanā un darbību koordinēšanā. Projekta laikā tika izveidota 30h starpkultūru komunikācijas mācību programma “Atbalsts publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem darbā ar trešo valstu un pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība”. Programmu apguva 12 speciālistu grupas 11 Latvijas pašvaldībās – Olainē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Salaspilī, Rēzeknē, Valmierā, Ādažos, Ogrē, Ķekavā un divas grupas Rīgā.

Mācībās piedalījās valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, NVO un privātajā sektorā strādājošie. Programmas klausītāju vidū īpaši plaši pārstāvēti bija sociālie darbinieki, pedagogi, policisti, pašvaldības iestāžu un aģentūru darbinieki, kultūras jomas speciālisti. No valsts iestādēm iespēju līdzdarboties programmā aktīvi izmantoja speciālisti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras un Tiesībsarga biroja. Iepriekšējā saskarsme ar trešo valstu pilsoņiem, veicot profesionālos pienākumus un privāti kontaktējoties, bijusi ¾ no programmas dalībniekiem (sk. grafikus zemāk). Semināru laikā dalībnieku daudzveidīgā pieredze pavēra plašas iespējas profesionālām diskusijām un pieredzes apmaiņai. Uzsākot programmu, vairums dalībnieku (79%) savu gatavību sniegt pakalpojumus trešo valstu pilsoņiem vērtēja kā vidēju vai nepietiekamu.  Tikai 3% uzskatīja, ka viņi ir sagatavoti ļoti labi (sk. grafiku zemāk). Kā lielākās problēmas speciālisti nosauca pieredzes trūkumu saskarsmē ar trešo valstu pilsoņiem, nepietiekamo izpratni par kultūru atšķirībām un vājas zināšanas par trešo valstu pilsoņu tiesībām, kā arī savu ierobežoto svešvalodu prasmi un nepietiekamo atvērtību citādajam.

Balstoties uz mērķgrupas vajadzību izpēti, tika izveidota 30h mācību programma. Piecās programmas apguves dienās dalībnieki paplašināja izpratni par globalizācijas un migrācijas procesiem, trešo valstu pilsoņu situāciju Latvijā, juridiskajiem aspektiem darbā ar iebraucējiem, starpkultūru saskarsmes psiholoģiskajiem aspektiem un citiem jautājumiem. Programmas īstenošanā iesaistījās astoņi pasniedzēji – S.Zalcmane, A.Šķenders (“Patvērums/Drošā māja”), starpkultūru ekspertes L.Ose un S.Zankovska-Odiņa, psiholoģes M.Dango un A.Šmitiņa, IAC lektores D.Zelmene un I.Irbīte, kā arī trīs mērķgrupas pārstāvji, trešo valstu pilsoņi – Džordžs Ronnijs Stīls, Kambers Ali Avans un Hamids Muhamadi. Savā darbā lektori ņēma vērā katras grupas dalībnieku profesionālo profilu un īpašās vēlmes, pielāgojot tām nodarbību saturu. Tā, piemēram, grupās, kurās bija būtisks pedagogu īpatsvars, programmā tika iekļauti materiāli par IAC veikto izpēti par jauniebraucēju bērnu iekļaušanos izglītības iestādēs. Mērķgrupas apmierinātību ar programmas saturu monitorēt palīdzēja trīs veidu anketēšana - programmu uzsākot, īstenošanas starpposmā un programmas noslēgumā. Anketēšanas rezultāti bija būtiski arī programmas mērķu izpildes uzraudzībai un tālākās darbības plānošanai.

Līdz ar programmas apguves semināriem gan dalībniekiem, gan citiem interesentiem tika piedāvāta iespēja piedalīties integrācijas padomdevēju praktikumos. Praktikumu mērķis bija pārrunāt programmas pielietojumu un rosināt diskusijas par veiksmēm un izaicinājumiem trešo valstu pilsoņu integrācijā, lai tādā veidā sekmētu labās prakses pārnesi starp profesionāļiem.  Praktikumos tika padziļināti apgūtas tēmas par starpkultūru saskarsmes psiholoģiskajiem aspektiem, pasaules reliģijām un ar to saistītajiem starpkultūru komunikācijas izaicinājumiem, par tulku pakalpojumu efektīvu izmantošanu saskarsmē ar citu kultūru klientiem un citiem jautājumiem. Četros praktikumos kopumā piedalījās 224 dalībnieki. Praktikumos izveidotajam integrācijas jomas speciālistu sadarbības tīklam ir būtiska loma savstarpējā profesionālā atbalsta sniegšanā pēc projekta noslēguma.

Noslēguma izvērtējumos 95%  speciālistu programmu novērtējuši kā noderīgu vai ļoti noderīgu. Par būtiskākajiem ieguvumiem dalībnieki atzinuši daudzveidīgo un tālākajā profesionālajā darbā pielietojamo programmas saturu, iespēju dalīties pieredzē un diskutēt ar programmas lektoriem, trešo valstu pilsoņiem un citiem grupas dalībniekiem, piedāvāto plašo papildus resursu klāstu, nodarbībās ievēroto līdzsvaru starp teorētisko un praktisko materiālu, satura adaptēšanu katras grupas aktuālajām vajadzībām. Daļa kursu klausītāju novērtējusi programmu arī kā savas cilvēciskās pašizaugsmes iespēju – uzzināju pārsteidzoši daudz jauna it kā zināmās tēmās; apzinājos pati savus stereotipus un komunikācijas barjeras; sapratu, ka šāda veida mācības ir nepieciešamas regulāri gan man kā profesionālim, gan cilvēkam šodienas mainīgajā pasaulē.

Analizējot projekta pieredzi, IAC komanda par būtiskākajiem veiksmīgas projekta norises faktoriem uzskata lektoru augsto saturisko kompetenci, programmas atbilstību aktuālajai situācijai un dalībnieku vajadzībām, projekta dizaina un metodoloģijas piemērotību sasniedzamajiem mērķiem un IAC administratīvo kapacitāti. Pateicoties programmas lektoru atbildībai un pašvaldību sadarbības partneru ieinteresētībai, ārkārtējās situācijas ienestās korekcijas izmainīja tikai plānoto projekta kalendāro grafiku, bet neatstāja negatīvu ietekmi uz programmas īstenošanas kvalitāti. Projektā sasniegtie dalībnieku skaita rādītāji par 1/3 daļu pat pārsniedz sākotnēji plānotos.

Projekta noslēgumā, 30. jūnijā notika apaļā galda diskusija, kurā piedalījās programmas lektori un integrācijas jomas eksperti no valsts un pašvaldību institūcijām. Dalībnieki iepazinās ar projekta norisi un rezultātiem, kā arī apspriedās par pieredzes tālākas izmantošanas iespējām. Projekta lektors Džordžs Ronnijs Stīls akcentēja, ka programmas īstenošanai īpaši nozīmīga bija pasniedzēju saskaņotā un savstarpēji papildinošā darbība. Savukārt, Sabiedrības integrācijas fonda Attīstības instrumentu nodaļas vadītāja Alda Sebre atzīmēja IAC ilggadīgo pieredzi un pamatīgumu, īstenojot projektus integrācijas jomā. Viņa arī uzsvēra, ka projekts ir labs piemērs jēgpilnai valsts un nevalstiskā sektora sadarbībai.

IAC projekta komanda pateicas visiem programmas lektoriem, dalībniekiem un uzņemošo pašvaldību koordinatoriem par profesionāli vērtīgo un atbildīgo sadarbību!