Projekta „Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai” 16 skolu komandas  1.- 3. februārī piedalījās medijpratības programmas apguves seminārā Siguldā.

Semināra atklāšanā ASV vēstniecības Latvijā projektu koordinatore Inga Grīnfelde aktualizēja projekta mērķi – stiprināt demokrātiskās un transatlantiskās vērtības un atzina, ka jauniešu medijpratība veicina šo vērtību  īstenošanu darbībā.

Semināra mērķis bija sniegt izpratni, kā skolēniem mācību procesā attīstīt prasmes, zināšanas un attieksmes mediju un citas informācijas lietošanā un publiskošanā. Projekta dalībnieki dalījās savā līdzšinējā pieredzē, kā skolās  tiek veicināta kritiskā domāšana un informācijas pratība, kā skolēni tiek rosināti sekot līdzi aktuālajām norisēm un kā piedalās mediju satura veidošanā. Uzsākot semināru, projekta komandu pārstāvji norādīja uz vairākām problēmām un izaicinājumiem: skolēni ikdienā saskaras ar milzīgu informācijas gūzmu, bet ne vienmēr viņiem ir pietiekamas prasmes to izvērtēt; ir risks, ka paši jaunieši var kļūt par nepatiesu ziņu izplatītājiem, jo dažkārt neatšķir melus no patiesības; informācijas lasītprasme ir vāja; lai varētu orientēties notiekošajā, ir jābūt gudriem un zinošiem, jāpārzina fakti, bet ne vienmēr ir ieradums sekot līdzi aktualitātēm.

Projektā pieaicinātie žurnālisti un mediju eksperti iezīmēja situāciju Latvijas mediju vidē, iepazīstināja ar jaunāko pētījumu rezultātiem par mediju lietošanas ieradumiem un pieejamajiem resursiem medipratības mācīšanā. Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele sniedza pārskatu par Kultūras ministrijas paveikto un plānotajām aktivitātēm medijpratības veicināšanai un iepazīstināja ar Kultūras ministrijas redzējumu par to, kādas mediju lietošanas prasmes, zināšanas un attieksmes būtu  jāveido vidusskolēniem.

Žurnāla “Ir” redaktore Nellija Ločmele raksturoja situāciju, kādā atrodas mediji informatīvā hibrīdkara situācijā, laikā, kad sociālie tīkli aizvien vairāk kļūst par ziņu izplatītājiem un tradicionālie mediji tiek vājināti. Žurnāliste uzsvēra, ka kvalitatīva žurnālistika ir dārga un  prasa rūpīgu un atbildīgu informācijas izvērtēšanu, viņa aicināja katram būt vērtējošam mediju lietotājam un uzdot jautājumus: Kas stāsta ziņu? Kas maksā par ziņu u.c.  N.Ločmele atzina, ka, pieaugot informācijas plūsmai, aizvien lielāks spēks ir tam, kas notiek galvā, nevis īkšķu radītiem klikšķiem, tāpēc ir svarīgi katram sevī trenēt redaktora prasmi informācijas kritiskā izvērtēšanā.

Kā stāvēt pretī viltus patiesībai, kā atšķirt melus no īstenības, kā notiek manipulēšana ar mediju lietotāju – tie bija jautājumi, ko kopā ar dalībniekiem risināja žurnālistes, Baltijas Mediju izcilības centra pārstāves Rita Ruduša un Gunta Sloga. Analizējot  piemērus no Latvijas mediju vides, žurnālistes ilustrēja, kā, noticot maldīgai informācijai, var iekrist lamatās; kā atpazīt maskētu reklāmu; kādi trauksmes zvani liecina par maldinošu informāciju.

Dalībniekiem seminārā bija iespēja iepazīties ar ASV pieredzi medijpratības mācīšanā skolās, ar ko iepazīstināja ASV Fulbraita stipendiāte Alina K.Clay.

Medijpratības tematika ir plaši iekļauta jaunajā kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā. Ieskatu šajos jautājumos sniedza projekta Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Dalībnieki analizēja jaunā mācību satura standartu un programmu projektu, vērtēja uzdevumu un aktivitāšu  piemērus standartos noteikto uzdevumu sasniegšanai medijpratībā. Dalībnieki atzina, ka jaunajā izglītības saturā medijpratībai atvēlēta nozīmīga vieta, ir nepieciešams sniegt skolotājiem metodisku un saturisku atbalstu šajā tematikā.

Projekta ekspertes Ingūna Irbīte un Daina Zelmene skolotājiem piedāvāja nodarbības, kurās demonstrēja piemērus medijpratības mācīšanā pamatskolā un vidusskolā. Skolotāji analizēja mediju darbu, ziņu veidošanu, kvalitatīvas žurnālistikas iezīmes, attēla ietekmi un spēku, mediju lomu demokrātijas stiprināšanā.

Katra skolas komanda pēc semināra saņēma klasēs izmantojamus mācību materiālus, prezentācijas un noderīgu resursu idejas. Projektā iesaistītās skolas uzsākušas mācību programmas aprobāciju praksē gan mācību stundās, gan darbā ar kolēģiem savās skolās un ārpus skolas.