Strapkultūru komunikācijas programma Ādažos un Rīgā
2019. gada 5. decembrī Ādažos noslēdzās programmas “Atbalsts publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem darbā ar trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība” kursi speciālistiem, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar pakalpojumu nodrošināšanu trešo valstu pilsoņiem.
Kursos piedalījās Ādažu novada sociālā dienesta dzimtsarakstu nodaļas, bāriņtiesas, policijas, attīstības un investīciju jomas, klientu apkalpošanas, izglītības, bibliotēkas, medicīnas u.c. jomu speciālisti. Daļai programmas dalībnieku jau ir pieredze darbā ar trešo valstu pilsoņiem, sniedzot konsultācijas par sadzīves un darba jautājumiem, palīdzot studentiem slēgt studiju līgumus, konsultējot uzņēmējdarbībā, uzsākot darbu Nacionālajos bruņotajos spēkos u.c. jomās. Vairākiem kursu dalībniekiem šādas pieredzes nav vai arī tā ir neliela. Visi iesaistītie atzina, ka nepieciešams pilnveidot profesionālo kapacitāti starpkultūru izglītības jautājumos, jo darbā un sadzīvē nākas saskarties ar aizvien jaunām situācijām. Tāpēc programmas saturā tika iekļauta tematika gan par migrācijas un globalizācijas vēsturi un tendencēm, gan par Latvijas situāciju saistībā ar migrācijas plūsmu un trešo valstu pilsoņu situāciju Latvijā. Līdzās tam kursu vadītāji piedāvāja dziļāku ieskatu specifiskos juridiska rakstura jautājumos, kas regulē trešo valstu pilsoņu iekļaušanu Latvijas sabiedrībā un jautājumos par kultūras standartu izpratni. Praktiski darbojoties, diskutējot, analizējot statistikas datus un video materiālus, iedziļinoties dilemmās, dalībnieki paaugstināja starpkultūru komunikācijas prasmes.
Emocionālās pārdomās programmas dalībnieki dalījās, tiekoties ar Džordžu Ronniju Stīlu un uzklausot viņa personiskās pieredzes stāstu par iekļaušanos citā kultūrā, par sabiedrības attieksmi un izjūtām saskaroties ar aizspriedumiem. Savas attieksmes pārvērtēšanu, sevis labāku saprašanu, satiekoties ar svešo, dalībnieki norādīja kā vienu no kursu vērtīgākajiem ieguvumiem.
Vērtējot kursu saturu, dalībnieki atzina, ka šādas apmācības būtu nepieciešams īstenot plašākai Latvijas sabiedrībai, lai mazinātu spriedzi, negatīvu stereotipu veidošanos un labāk izprastu cēloņus un sekas migrācijas procesiem un to, kā strādāt ar iebraucējiem, lai atbalstītu viņus iekļauties sabiedrības dzīvē.
Mājīgās Ādažu novada domes telpas, lieliskie darba apstākļi, atbalstoši vietējie domes darbinieki veicināja labvēlīgu darba atmosfēru mācību nodarbībās.
Gada izskaņā 28. novembrī un 10. decembrī Rīgā Izglītības attīstības centra telpās apmācības uzsāka jauna kursu dalībnieku grupa. Šajā kursu grupā lielu daļu dalībnieku veido darbinieki no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kam jau ir plaša un ilgstoša pieredze darbā ar trešo valstu pilsoņiem. Kursu dalībnieku vidū ir arī vairāki sociālie darbinieki, sociālais pedagogs un izglītības darbinieki.
Nodarbībās iesaistītie dalījās pieredzē darbā ar iebraucējiem un minēja pozitīvus piemērus, kad izdevies veiksmīgi skolā iekļaut bērnus no citām kultūrām, ir sekmējies īstenot projektus ar ārvalstniekiem, sniegt atbalstu dokumentu un birokrātisku jautājumu kārtošanā. Tomēr līdzās tam ir arī virkne grūtību, ar kurām dažkārt nākas saskarties speciālistiem, kuru ikdiena paiet saskarsmē ar trešo valstu pilsoņiem, piemēram, nākas saņemt nepatiesu informāciju no iebraucēju puses, lai panāktu uzturēšanās atļauju iegūšanu, ir grūtības ar uzturēšanās dokumentu kārtošanu un izsniegšanu, atbalstu reizēm sarežģī darbs ar cilvēkiem, kam vājas svešvalodu zināšanas, nav dzīvesvietas un nodarbošanās.
Dalībnieki izteica vēlmi turpmākajās nodarbībās vairāk uzzināt par bērnu iekļaušanas iespējām skolās, par juridiska rakstura jautājumiem, kultūru atšķirībām, starpkultūru komunikāciju u.c. jautājumiem.
Būtisks ieguvums ir iespēja dalībniekiem mācīties vienam no otra un veidot platformu tālākajai profesionālajai sadarbībai.
Foto no projekta aktivitātēm 2019. gada oktobrī - decembrī.
