Aprīļa pirmajā pusē projekta “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai” dalībskolu komandas pulcējās uz reģionālajiem semināriem Rīgā, Līvānos un Gulbenē. Semināru mērķis bija analizēt medijpratības programmas aprobācijas gaitu skolās, kā arī apgūt jaunas programmas tēmas.  Foto no semināriem

Laikā kopš projekta ievadsemināra dalībskolas aktīvi aprobējušas medijpratības materiālus. Aprobācijas analīzei bija veltīta reģionālo semināru pirmā daļa. Programmas aprobācijā visaktīvāk iesaistīti 7. līdz 12.klašu skolēni. Daļa pedagogu strādājuši arī ar jaunākiem audzēkņiem, akcentu liekot uz kritiskās domāšanas pieeju praktizēšanu. Medijpratības programmas materiāli visvairāk iekļauti klases audzinātāju stundās, sociālajās zinībās, politikā un tiesībās, valodu stundās, ģeogrāfijā un vēsturē. Programmas piedāvājumu radoši izmantojuši arī matemātikas, datorikas, informātikas, dabaszinību, bioloģijas, ekonomikas, vizuālās mākslas, mājsaimniecības, kulturoloģijas un filozofijas skolotāji. Skolēni ar matemātiskām metodēm aprēķinājuši savus mediju lietošanas ieradumus, vizuālajā mākslā izgatavojuši kolāžas un atgādnes, kas māca atpazīt viltus ziņas. Mediju satura analīzes jautājumi aplūkoti fakultatīvajās nodarbībās, bibliotekārajā stundā, CLIL metodikas stundās, kā arī projektu nedēļā. Projekta ievadsemināra tikšanās ar mediju jomas profesionāļiem iedvesmojusi skolas arī pašām meklēt radošus risinājumus, lai pietuvotos “dzīvajai žurnālistikai” – organizētas ekskursijas uz vietējo mediju redakcijām, notikuši tematiski raidījumi skolas radio, bagātināts skolas avīzes saturs. Vairākās skolās vidusskolēniem meistarklases par medijpratību vadījusi Alina Clay, Fulbraita programmas stipendiāte no ASV. Projekta skolu komandas radušas iespējas ar programmas materiāliem iepazīstināt kolēģus – savas skolas un citu izglītības iestāžu pedagogus. Tam veltītas informatīvās sanāksmes, pedagoģiskās padomes sēdes, novadu metodisko apvienību pasākumi, kā arī izglītības darbinieku konferences un semināri. Medijpratības tēmas izmantotas darbā ar skolēnu ģimenēm. Piemēram, vecāku sapulcēs veidotas “mediju ēdienkartes”, un pēc tam tās salīdzinātas ar bērnu mediju patēriņa ieradumiem. Kopumā programmas aprobācijas pirmajos divos mēnešos ar medijpratības tēmām iepazinušies vairāk nekā 5600 dalībnieki.

Intensīvā aprobācijas pieredze reģionālo semināru dalībniekiem deva bagātīgu vielu diskusijām par programmas apguves veiksmēm un izaicinājumiem. Līdzi bija paņemti praktiskas darbības piemēri – skolēnu darbu paraugi, fotogrāfijas, nodarbību apraksti, prezentācijas. Par būtisku izaicinājumu medijpratības apguvē skolotāji uzskata to, ka pieaugušie un jaunieši dzīvo radikāli atšķirīgās informatīvajās telpās. Pedagogi un vecāki slikti pārzina mediju vidi, kuru izmanto jaunieši. Tas apgrūtina iespējas uzrunāt jauniešus viņiem saprotamā valodā. Risinājums ir kopīga skolotāja un skolēnu “peldēšana” informācijas okeānā, ik pa laikam katram iejūtoties gan stūrmaņa, gan pasažiera lomā. Par nozīmīgu veiksmes indikatoru projekta dalībnieki uzskata skolēnu interesi par piedāvāto programmas saturu. Tieši jauniešu azarts viltus ziņu un attēlu atpazīšanā, interesantie viedokļi un dedzīgā iesaistīšanās diskusijās skolotājus visvairāk pārliecinājuši, ka medijpratībai ir ierādāma stabila vieta gan mācību, gan audzināšanas darbā. Pedagogi guvuši apstiprinājumu, ka medijpratības programmas tēmas veiksmīgi iederas topošajā kompetencēs balstītajā mācību saturā. Projekta dalībniekus pārsteigusi un iepriecinājusi lielā kolēģu ieinteresētība. Jautājums “kad jūs mums atkal kaut ko atvedīsiet?” devis papildus stimulu doties uz kārtējo projekta semināru.

Februārī skolās notika jauniešu anketēšana par mediju lietotprasmes jautājumiem. Anketēšana ir projekta ietekmes novērtēšanas instruments. Tā plānota divos posmos – projekta sākumā un noslēgumā. Reģionālo semināru dalībniekiem bija iespēja ielūkoties anketēšanas pirmās kārtas provizoriskajos rezultātos. Tie parāda būtiskākās problēmas, kurām programmas apguves gaitā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Piemēram, lielākā daļa aptaujāto jauniešu, jautāti par aktualitātēm Latvijā un pasaulē, nosauc kriminālziņas un sporta notikumus. Ievērojami mazāk minēti notikumi politikā, ekonomikā, kultūrā un sociālajā sfērā. Tāpat skolēniem trūkst izpratnes par preses brīvības jautājumiem un zināšanu par sabiedrisko mediju lomu un specifiku. Anketēšanas rezultāti apstiprina, ka jauniešiem ir tendence nekritiski uzticēties mediju saturam un sociālajos tīklos atrodamajai informācijai.

Reģionālajos semināros pedagogi iepazinās ar jaunām medijpratības programmas tēmām. Nodarbībā par mediju satura veidošanu skolotāji apsprieda paņēmienus, kā veicināt skolēnu interesi par rakstīšanu, pētīja ziņas uzbūvi un struktūru. Rakstīšanas darbnīcā dalībnieki apgūto lika lietā, paši gatavojot ziņu reportāžas. Nodarbībā par pētniecisko žurnālistiku tika analizēta šīs žurnālistikas jomas specifika, dalībnieki iepazinās ar spilgtiem pētnieciskās žurnālistikas piemēriem vēsturē un mūsdienās. Interesanta viedokļu apmaiņa raisījās par pētnieciskās žurnālistikas iespējām Latvijā. Skolotāji novērtēja pētnieciskās žurnālistikas centra RE:Baltica ieguldījumu, apsprieda TV raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, “Nekā personīgā”, “De Facto” spilgtākos sižetus. Nodarbības praktiskajā daļā tika iepazīta metodika, kā mācīt skolēniem izmantot vienu no pētnieciskās žurnālistikas nozīmīgākajiem instrumentiem – intervēšanu.

Reģionālo semināru dalībnieki apsprieda idejas, kā jaunās tēmas visveiksmīgāk integrēt mācību stundu un ārpusstundu nodarbību saturā. Sadarbībā ar projekta ekspertēm darbs pie medijpratības programmas aprobācijas skolās turpināsies līdz pat mācību gada beigām.

Reģionālajos semināros tika uzsākta projekta nākamo aktivitāšu plānošana. Augustā, septembrī un oktobrī novados notiks semināri plašākam pedagogu lokam. Uz tiem tiks aicināti kolēģi no izglītības iestādēm, kas projektā nav iesaistījušās, izglītības pārvalžu speciālisti un citi interesenti. Plānots, ka semināri notiks Daugavpilī, Riebiņos, Gulbenē, Baltinavā, Madonā, Ventspilī, Kuldīgā un Jelgavā. Katrā seminārā saimnieku lomu uzņemsies paši projekta dalībnieki – vadot meistarklases kolēģiem un demonstrējot atklātās stundas. Dalībnieki apliecināja, ka šajā projekta stadijā jūtas pietiekami zinoši un pārliecināti, lai kaimiņu skolu kolēģus iepazīstinātu ar savu pieredzi medijpratības tēmu integrēšanā mācību saturā.

Dalībnieku atziņas pēc reģionālajiem semināriem - lasot ziņas, turpmāk īpaši pievērsīšu uzmanību ziņas uzbūvei; jaunās tēmas piemērotas un iederīgas daudzos mācību priekšmetos; paldies projektam, ka tas man dod iespēju būt mūsdienīgai un skolēnu novērtētai; interesants saturs, kas pašlaik ir aktuāls visām paaudzēm; prieks par daudzajām iespējām informācijas apmaiņai ar citiem dalībniekiem, dzirdēto pieredzi noteikti izmantošu; ar šo projektu ir trāpīts desmitniekā, sākumā to vēl neapzinājāmies.