Kopš 2019. gada augusta Izglītības attīstības centrs (IAC) īsteno projektu “Medijpratība skolām”. Projekta pirmajos mēnešos medijpratības programmas apguvuši 110 skolotāji dažādos Latvijas reģionos. Šajā rakstā iepazīstinām ar projekta līdzšinējo pieredzi un rezultātiem. 2020. gadā programmu apguve turpināsies. Jau janvārī ievadkursu noklausīsies Ādažu novada pedagogi, bet padziļinātā kursa apguvi uzsāks Alūksnes novada izglītības iestāžu pārstāvji. Ja vēlaties pieteikt kursu īstenošanu savā pašvaldībā, sazinieties ar IAC. Foto

Informācijas pieejamība un daudzveidība mūsdienās sniedz cilvēkiem lieliskas iespējas būt zinošiem un veiksmīgiem. Tomēr nereti plašais mediju piedāvājums var radīt apjukumu un grūtības izvērtēt, kādu ekonomisku un politisku interešu vai lētas popularitātes vārdā konkrētais mediju saturs ir tapis. Prasme būt gudram informācijas patērētājam ir kļuvusi par pamatprasmi ikvienam cilvēkam. Uz šo aktualitāti reaģē arī izglītība - jaunajā kompetencēs balstītajā izglītības pieejā medijpratības tematika iekļauta gan vairāku mācību priekšmetu saturā, gan arī kā caurviju prasme visā izglītības procesā.

IAC projekts “Medijpratība skolām” sniedz atbalstu pedagogiem medijpratības integrēšanā mācību un audzināšanas darbā. Projekts tiek īstenots ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu, un ir turpinājums IAC iepriekš īstenotajiem projektiem Latvijas jauniešu medijpratības stiprināšanā. Projekta ietvaros izstrādātas divas kursu programmas – ievadkurss 6h apjomā un padziļinātais kurss 24h apjomā. Projekta īstenošanas pirmajos piecos mēnešos programmas apguvē iesaistījās 110 pedagogi, no vairāk kā 30 Latvijas skolām un izglītības iestādēm dažādos Latvijas reģionos.

Projekta programmas veidotas, lai sniegtu skolotājiem gan noderīgu saturisku informāciju, gan iepazīstinātu ar mācību metodēm efektīvai satura apguvei. Kursu ievaddaļā skolotāji iepazīstas ar jaunāko pētījumu datiem par Latvijas mediju vidi un Latvijas sabiedrības un jauniešu medijpratības novērtējumu. Dalībnieki saņem ieskatu arī IAC īstenotā projekta “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai” secinājumos par skolēnu prasmēm vērtēt informāciju un atpazīt nepatiesību un manipulāciju medijos.  

Analizējot savu līdzšinējo pieredzi, programmas dalībnieki atzinuši, ka skolēnu prasme kritiski vērtēt informāciju un salīdzināt dažādus informācijas avotus ir vāja. To apliecina arī jaunākie starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas “OECD PISA 2018” dati, kas atklāj, ka Latvijas skolēnu sniegums lasītprasmē atpaliek no OECD valstu vidējā rādītāja, uzrādot zemākus sasniegumus informācijas izvērtēšanas un reflektēšanas prasmēs. Tāpat programmā iesaistītie skolotāji norādījuši, ka skolēni mēdz nekritiski uzticēties informācijas burbuļu radītajai realitātei vai nejauši izvēlētam mediju saturam, kā arī sekot tām vērtībām, ko ar mediju palīdzību pauž influenceri/viedokļu veidotāji. Būtisks izaicinājums, ar ko nākas saskarties izglītībā, ir arī skolēnu nepietiekama prasme pašiem atbildīgi veidot saturu, kas tiek publiskots medijos, kā arī medijus izmantot pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas veicināšanai. Kursu nodarbībās dalībnieki diskutē un apgūst praktiskus paņēmienus darbam klasē, lai mazinātu minētos izaicinājumus un stiprinātu jauniešos prasmes kritiski lietot medijus un pašiem atbildīgi sagatavot informāciju ievietošanai medijos.

Nodarbību saturā tiek īpaši akcentēta kritiskās domāšanas nozīme medijpratības kontekstā un sniegts ieskats mediju izglītības saturiskajās un metodiskajās nostādnēs. Tādēļ programma vienlaikus stiprina arī skolotāju prasmi lietot un vērtēt informāciju, gan arī medijpratības pedagoģisko kompetenci. To apliecina dalībnieku izvērtējumos minētais - turpmāk vairāk vērtēšu mediju mērķus un mediju saturu, uzmanīgāk izturēšos pret sociālajos medijos uzzināto, nodarbībās ieguvu idejas darbam klasē mācību stundās un audzināšanas darbā, medijpratība ir jāpilnveido visai sabiedrībai, ne tikai skolēniem.

Kursos dalībniekiem tiek piedāvātas daudzveidīgas metodiskās pieejas, kā skolēniem saistošā veidā sniegt zināšanas par mediju veidiem un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā, par sabiedrisko mediju lomu un uzdevumiem, par žurnālistu darba pamatprincipiem un ētiku, par to, kas ir ziņa, kas ir intervija, kas ir propaganda un kā tā darbojas, kas ir fakti un kas ir viedokļi u.c. Kursu saturs tiek apgūts aktīvi līdzdarbojoties, izsakot viedokli un diskutējot par nodarbību saturu un to, kā prasmes strādāt ar informāciju attīstīt dažādu vecumu skolēniem. Dalībnieki secinājuši, ka ir būtiski medijpratību pēctecīgi stiprināt visos formālās izglītības vecumposmos – sākot no pirmsskolas un beidzot ar vidusskolu.

Lai orientētos informatīvajā telpā un spētu vērtēt, kas ir patiesība un meli un kā tiek ietekmēti viedokļi, ir jābūt zinošiem par sabiedriskās dzīves aktualitātēm. Tāpēc kursu tematikā iekļauti jautājumi, kā atraktīvi un aizraujoši mācīt par notiekošo pasaulē. Dalībniekiem tiek dota iespēja dalīties savā pieredzē, kā dažādos vecumposmos un dažādos mācību priekšmetos skolēnus ieinteresēt sekot norisēm politikā, kultūrā, sportā u.c. sabiedrības dzīves jomās. Galvenie projektā iesaistīto skolotāju pieredzē balstītie secinājumi ir, ka skolā jāplāno vienota pieeja aktualitāšu mācīšanai, skolēniem jāpiedāvā daudzveidīgi informācijas meklēšanas un prezentēšanas paņēmieni, jāmāca sistemātiski un regulāri interesēties par aktualitātēm, jāveicina prasme vērtēt notikumu cēloņus un sekas, salīdzināt informāciju dažādos avotos.

Programmas apguves laikā dalībnieki diskutē, kas ir kvalitatīva žurnālistika, kā žurnālisti piedalās sabiedrības vērtību veidošanā, dalās viedokļos par žurnālistiem, ko uzskata par izciliem savas profesijas pārstāvjiem. Nodarbībās skolotāji iejūtas arī žurnālistu lomās un vērtē, ko un kādā veidā atspoguļotu savos izdevumos/raidījumos.

Mediju izglītības būtisks aspekts ir arī mediju satura atbildīga veidošana. Īpaši aktuāli jauniešiem ir iemācīt atbildīgu publicitāti sociālajos tīklos. Tāpēc kursos iekļauti jautājumi par sociālo tīklu etiķeti, par prasmi veidot ziņas, ieteikumi kā sagatavoties intervijai, kā uzdot jautājumus un kā piesaistīt auditorijas uzmanību. Pedagogi tiek rosināti skolēnus aktīvāk iesaistīt informācijas sagatavošanā skolu mājaslapām un vietējiem medijiem.

Padziļinātā 24h medijpratības kursa dalībnieki saņem arī mājas uzdevumus, kas saistīti ar programmas materiālu aprobāciju. Aizvadītajā projekta īstenošanas posmā pedagogi aprobējuši materiālus dažādu vecumposmu skolēniem no sākumskolas posma līdz pat 12.klasei. Skolotāji demonstrējuši lielisku spēju adaptēt programmas nodarbības savu audzēkņu vecumposmam un konkrētam mācāmajam priekšmetam. Īpaši aktīvi kursu materiāli tiek izmantoti latviešu valodas un literatūras, sociālo zinību, vēstures un klases audzinātāja stundās. Vairākas tēmas izrādījušās noderīgas arī darbā ar skolēnu pašpārvaldi, žurnālistikas un grāmatu draugu pulciņa audzēkņiem. Tēmas, kas saistītas ar jauniešu mediju lietošanas ieradumiem un atbildīgu mediju satura patēriņu skolotāji integrējuši vecāku sapulču nodarbībās. Projekta ilgtspējas un ietekmes kontekstā īpaši būtiski, ka kursu dalībnieki pēc programmas apguves ar tās saturu iepazīstina citus savu izglītības iestāžu kolēģus, organizējot metodiskās dienas, seminārus radniecīgo priekšmetu skolotājiem un uzstājoties konferencēs. Interesanta ir pieredze dažādu priekšmetu integrēto stundu vadīšanā, kad medijpratības saturs kalpojis kā caurviju elements, lai kompleksi aplūkotu kādu starpdisciplināru mācību satura jautājumu. Kopumā projekta īstenošanas pirmajos piecos mēnešos ar programmas materiāliem iepazīstināti aptuveni 2500 skolēni, vairāk kā 800 pedagogu un 600 skolēnu ģimenes locekļi un citi vietējās sabiedrības pārstāvji.

Medijpratības programmu apguve turpināsies 2020. gadā. 

Programmu apguve notiek ASV vēstniecības Latvijā finansēta projekta “Medijpratība skolām” ietvaros.