Projekta “Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei” pirmā gada rezultāti
Kopš 2019. gada 1. janvāra Izglītības attīstības centrs (IAC) īsteno projektu “Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei”. Projekta ietvaros mācību programmu par starpkultūru saskarsmi apguvuši 147 dažādu jomu speciālisti Jēkabpilī, Jelgavā, Olainē, Liepājā, Salaspilī, Rēzeknē un Ādažos. Turpinās programmas apguve Rīgā.
Projekta mērķis ir stiprināt dažādu jomu speciālistu zināšanas kultūru daudzveidībā un starpkultūru dialoga prasmes, pilnveidot spēju īstenot trešo valstu pilsoņu integrācijas pasākumus dažādos valsts pārvaldes un pakalpojumu sniegšanas līmeņos, kā arī paaugstināt speciālistu kapacitāti savstarpējā atbalsta sniegšanā. Projekta ietvaros izstrādāta 30h profesionālās pilnveides programma “Atbalsts publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem darbā ar trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība”, kurā aplūkoti globalizācijas un migrācijas procesi un to ietekme Latvijā, sniegts juridiskais atbalsts darbā ar trešo valstu pilsoņiem, analizēti kultūru daudzveidības un starpkultūru saskarsmes jautājumi.
Trešo valstu pilsoņu skaits Latvijā pieaug, tādēļ arvien plašākam speciālistu lokam valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī privātajā un nevalstiskajā sektorā nākas risināt jautājumus, kas saistīti ar iebraucēju nodarbinātību, izglītību, sociālajiem pakalpojumiem, medicīnisko aprūpi un citām jomām. Speciālistu zināšanas ne vienmēr ir pietiekamas, turklāt nereti pietrūkst arī psiholoģiskās sagatavotības un plašākas izpratnes par starpkultūru kontekstu un dažādu kultūru atšķirībām. Tādēļ iespēja piedalīties IAC kursu programmā Rīgā un Latvijas reģionos uztverta ar interesi un atsaucību.
Attēls 1.
Gada nogalē IAC projekta ieviešanas komanda apkopojusi 12 projekta īstenošanas mēnešos paveikto. Programmas apguve jau noslēgusies septiņās Latvijas pašvaldībās – Jēkabpilī, Jelgavā, Olainē, Liepājā, Salaspilī, Rēzeknē un Ādažos. Programmu apguvuši 147 dalībnieki. Novembrī mācības uzsākusi grupa Rīgā. Kursu grupās pārstāvēti visdažādāko jomu speciālisti. Ar dalībnieku profesionālo profilu plašāk var iepazīties 1.attēlā. Lielāko interesi par līdzdalību programmā izrādījuši sociālā darba speciālisti (sociālie pedagogi, pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu speciālisti), skolotāji un augstskolu pasniedzēji, policisti, kultūras darbinieki (TIC, muzeji, bibliotēkas), kā arī citu pašvaldību iestāžu darbinieki, tajā skaitā juristi, sabiedrisko attiecību speciālisti, dzimtsarakstu nodaļās, attīstības plānošanas un investīciju nodaļās, nekustamo īpašumu nodaļās strādājošie. Dalībnieku lokā pārstāvētas arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Nodarbinātības valsts aģentūras nodaļas.
Attēls 2.
Attēls 3.
Vairumam programmas dalībnieku (71%) iepriekš ir bijusi saskarsme ar trešo valstu pilsoņiem (sk.2.attēlu). Tomēr savu profesionālo gatavību sniegt pakalpojumus trešo valstu piederīgajiem viņi vērtē piesardzīgi (sk. 3.attēlu). Vajadzību izpētes anketās tikai aptuveni 1/5 daļa programmā iesaistīto norāda, ka ir labi vai ļoti labi sagatavoti pakalpojumu sniegšanai trešo valstu pilsoņiem. Lielākā daļa (4/5) savu sagatavotību vērtē kā viduvēju vai nepietiekamu. Kā būtiskākās mācību vajadzības dalībnieki anketās norāda zināšanas par migrācijas globālo kontekstu, trešo valstu pilsoņu uzņemšanas tiesiskajiem aspektiem, starpkultūru saskarsmes riskiem u.c. Daļa dalībnieku apzinājušies arī savus personīgos stereotipus un barjeras, kas traucē produktīvai sadarbībai ar citu kultūru pārstāvjiem un izjūt nepieciešamību tos pārskatīt. Izvērtējot aktuālākās dalībnieku vajadzības, šie un daudzi citi jautājumi tika iekļauti kursu programmā. Papildus tika paredzēta iespēja, ka atbilstoši dalībnieku profilam konkrētajā pašvaldībā, atsevišķas programmas tēmas var tikt apgūtas padziļināti. Līdzās programmas satura jautājumu apguvei, katrai kursu grupai bija iespēja tikties ar kādu no trešo valstu pilsoņiem, kurš apmeties uz dzīvi Latvijā. Tas ļāva no iebraucēju skatupunkta ieraudzīt valsts un pašvaldību darba efektivitāti, kā arī pārdomāt izaicinājumus, ar kādiem trešo valstu pilsoņiem nākas saskarties, iekļaujoties uzņemošajā sabiedrībā. Pēc kursu programmas apguves gan dalībniekiem, gan viņu pieaicinātiem kolēģiem ir iespēja piedalīties integrācijas padomdevēju praktikumos. Tajos tiek pārrunāta pozitīvā pieredze un grūtības darbā ar trešo valstu pilsoņiem, programmā apgūto zināšanu praktiskā pielietojuma aspekti, kā arī analizētas reālas situācijas pašvaldību darbā ar ārzemniekiem un saņemtas papildus konsultācijas no programmas pasniedzējiem. Programmas īstenošanā piedalās IAC lektores D.Zelmene un I.Irbīte, starpkultūru saskarsmes jautājumu ekspertes L.Ose un S.Zankovska-Odiņa, “Patvērums-Drošā māja” pārstāvji S.Zalcmane un A.Šķenders, psiholoģes A.Šmitiņa un M.Dango.
Attēls 4.
Programma saņēmusi ļoti augstu mērķgrupas novērtējumu. Pēc pilna kursa apguves 96% no dalībniekiem programmu vērtējuši kā noderīgu un ļoti noderīgu (sk. 4.attēlu). Vairums iesaistīto izteikuši vēlēšanos līdzīga satura izglītojošās aktivitātēs piedalīties arī turpmāk. Noslēguma izvērtējuma anketās biežāk minētie ieguvumi ir jaunas zināšanas, praktiskas un daudzveidīgas darba metodes, profesionāli pasniedzēji, iegūts plašāks redzējums, iespēja pārvērtēt personīgo attieksmi, izpratne par atbalsta resursiem – speciālistiem, organizācijām, interneta vietnēm. Būtiski, ka daudzi dalībnieki kā ieguvumu akcentē arī satikšanos, kopīgas mācības un pieredzes apmaiņu ar savas pašvaldības kolēģiem, jo ikdienas darbā iespējas šādai dažādu profilu speciālistu saskarsmei ir ierobežotas.
IAC projekta ieviešanas komanda secinājusi, ka projekta ieviešanu sekmējusi dalībnieku vajadzību izpēte, uzsākot programmas apguvi, kā arī mērķgrupas apmierinātības analīze visā projekta gaitā un noslēgumā. Jānovērtē arī uzņemošo pašvaldību un programmas dalībnieku ieinteresētība un atvērtība sadarbībai. Programmas īstenošanā iesaistīto pasniedzēju dziļās zināšanas un daudzveidīgā pieredze nodrošinājusi augstu satura kvalitāti un metožu daudzveidību. Projekta aktivitāšu (semināri, praktikumi) savstarpēji papildinošais raksturs sekmējis ilgtermiņa ietekmi un projekta rezultātu ilgtspēju.
Projekts “Starpkultūru komunikācija un sadarbība profesionālai izaugsmei” turpināsies līdz 2020.gada 30. jūnijam. Programmas apguve paredzēta vēl divām speciālistu grupām. Savstarpējā atbalsta sistēmas tālākais iedzīvināšanai turpināsies arī integrācijas padomdevēju praktikumi.
