Tiek turpināta programmas “Ceļvedis medijpratībā”  integrēšana mācību saturā, klases audzināšanas stundās un darbā ar citiem pedagogiem metodiskajās apvienībās, mācību jomu sanāksmēs un pedagogu sadarbības grupās. Programmas dalībnieki aktīvi sniedz atgriezenisko saiti projekta komandai par programmas satura un metodikas izmantošanu. Pēc katra moduļa materiālu izmēģināšanas notiek attālinātas tikšanās  ar programmas autoriem un pārējiem dalībniekiem, lai dalītos pieredzē un vērtētu iespējas medijpratības stiprināšanai.

Līdz 2021. marta sākumam projektā aktīvi strādāts ar trīs moduļiem: skolotāju moduli un diviem skolēnu moduļiem – medijpratības ievadu un moduli padziļinātai medijpratības apguvei. Skolotāju modulī īpaša uzmanība pievērsta medijpratības klātesamībai pilnveidotajā kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā, kā arī dažādiem metodiskiem paņēmieniem efektīvai satura apguvei. Skolēnu moduļos piedāvāti diferencēti mācību uzdevumi dažādiem skolēnu vecumposmiem un izpratnes līmeņiem.

Foto no projekta gaitas

Šobrīd tiek apkopota trešā programmas moduļa aprobācijas norises pieredze. Skolās mācību procesā vietu radušas aktivitātes par sociālajiem tīkliem, digitālo identitāti, propagandu medijos, sazvērestības teorijām, sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem, podkāstiem u.c. Skolotāji veiksmīgi vadījuši nodarbību ciklus gan vienā mācību priekšmetā, gan vairākos mācību priekšmetos,  sadarbojoties ar citiem kolēģiem. Programmas atbilstību skolēnu interesēm apliecina tas, ka uzdevumi skolēniem rosinājuši diskusijas un “karsti” jautājumi par aktuālajām norisēm sabiedrībā bieži vien risināti arī nākamajās stundās. Medijpratības aktivitātes veiksmīgi izmantotas attālinātā mācību procesā, skolēni mācās ar azartu, uzdod jautājumus, diskutē un izsaka viedokli par aktuālām norisēm sabiedrībā, vērtē un arī paši rada savu mediju saturu.

Programmas aktualitāti nosaka vairāki apstākļi. Pirmkārt, pedagogiem nepieciešams metodisks un saturisks atbalsts jaunā mācību satura un pieejas īstenošanai, kas paredz aktīvāku saikni starp mācībām klasē un problēmu risināšanu mainīgās reālās dzīves situācijās, kā arī pamatīgāku skolotāju savstarpējo sadarbību, cenšoties padarīt mācīšanos jēgpilnu un efektīvu. Otrkārt, pieaugot maldinošas un pretrunīgas informācijas daudzumam publiskajā telpā, jauniešiem un plašākai sabiedrībai aizvien aktuālākas kļūst kritiskās domāšanas un mediju analīzes prasmes. Treškārt, darbojoties sociālo tīklu žurnālistikas laikmetā, mediju satura veidošanas iemaņas kļūst par ikviena cilvēka ikdienas vajadzību. Ceturtkārt, skola kā vietējās kopienas centrs un viedokļu veidotāja ir nozīmīga izglītošanās platforma plašākai vietējai sabiedrībai - skolēnu ģimenes locekļiem un citiem aktīviem iedzīvotājiem. Tāpēc viens no projekta virzieniem ir stiprināt skolas kā tālākizglītības centra iespējas vietējā sabiedrībā.

Projekta eksperti, strādājot ar Vidzemes, Latgales, Rīgas un Kurzemes grupu dalībniekiem,  ņēmuši vērā atgriezenisko saikni par jaunajiem programmas materiāliem ikdienas darbā un papildinājuši programmu ar metodisko materiālu. Šobrīd dalībnieki uzsākuši ceturtā programmas moduļa aprobāciju.

Īss programmas aprobācijas kopsavilkums pēc trīs moduļu aprobācijas:

• Materiāli aprobēti ar dažādu vecumposmu audzēkņiem sākot no sākumskolas posma līdz pat vidusskolai un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm. Skolotāji demonstrējuši lielisku spēju adaptēt moduļa materiālus savu audzēkņu vecumposma vajadzībām.
• Attālinātais mācību process, no vienas puses, ierobežojis mācību materiālu pilnvērtīgu izmantošanu, bet, no otras puses, ar moduļa materiāliem skolotāji saņēmuši metodisku atbalstu, lai piepildītu attālinātās stundas ar jēgpilnu saturu. Gatavie materiāli ļāvuši ieekonomēt pedagogu laiku, kas ir īpaši būtiski, jo skolotāja darba apjoms attālinātajā procesā ievērojami pieaudzis.
• Ar moduļa materiāliem iepazīstināti pedagogi programmas dalībnieku izglītības iestādēs, kuri paši tiešā veidā programmā nepiedalās. Biežākās kolēģu informēšanas formas bijušas metodisko kopu sanāksmes, pedagoģiskās sēdes, metodiskās dienas.
• Izdevušies lieliski pedagogu savstarpējās sadarbības piemēri medijpratības tematikā – klases audzinātāju un priekšmeta skolotāju sadarbība sākumskolā, kā arī sadarbība starp valodu, sociālo zinību un vēstures skolotājiem.
• Daudzi pedagogi atzīst, ka labprāt veltītu medijpratības tematikai vairāk laika. Lai to varētu darīt, jāpārskata mācību priekšmeta saturs un jāatrod piemērotākās medijpratības jautājumu integrācijas iespējas. Vislabākā no iespējām ir klases audzinātāja stundas. Turklāt audzinātāja stundās mediju tematiku var iekļaut regulārāk, piemēram, reizi mēnesī.

Programma “Ceļvedis medijpratībā” tiek īstenota ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.