Tāda, apkopojot semināra dalībnieku teikto, izkristalizējas galvenā atziņa pēc trīs dienu radoša darba, aktīvām sarunām un patīkamas kopābūšanas komfortablos apstākļos pirmajā jauniešu integrācijas un līdzdalības sekmēšanas projekta “Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties” seminārā “Mani stāsti Latvijai”. No 19. līdz 21.janvārim 12 projekta dalībskolu komandas – skolēni, skolotāji un skolu administrācijas pārstāvji, plecu pie pleca mācījās un strādāja, turklāt gan viens, gan otrs notika visdažādākajās formās, tai skaitā caur kustībām, izmantojot mobilos telefonus, liekot lietā zināšanas par dzimto pusi un iemēģinot roku kaut kā pavisam jauna veikšanā, piemēram, scenāriju veidošanā.

Īsā iepazīšanās, kurā katras skolas komanda veidoja un prezentēja vizītkarti, atspoguļojot tajā katrs savas personīgās, skolas kā kopienas un Latvijas īpašās vērtības, palīdzēja sagatavoties vienai no galvenajām semināra saturiskajam līnijām – tēmai par informācijas plūsmu un saturu, komunikāciju, kritiskās domāšanas un mēdijpratības nepieciešamību. Spoži šos jautājumus savās lekcijās „Eiropas, Latvijas un Latvijas iedzīvotāja vieta 21.gadsimta “plakanajā pasaulē”” un „Par loģikas un kritiskās domāšanas izmantošanu informācijas filtrēšanai” prezentēja LNT 900 sekunžu moderators, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Mārtiņš Daugulis. Ne reizi vien tālākajās semināra dienās dalībnieki atsaucās uz Mārtiņa teikto gan par mūsdienu strauji mainīgo pasauli, gan komunikāciju slazdiem, nepieciešamību pašam kritiski izvērtēt jebkuru informāciju un citiem aktuāliem jautājumiem.

Īpašu noskaņu pirmās dienas noslēgumam piešķīra tikšanās ar improvizācijas teātra treneriem Ievu Niedri un Uģi Toču, kuri palīdzēja gan jauniešiem, gan pedagogiem atraisīties gan ķermeniski, gan emocionāli. Turklāt pārrunājot it kā jautrās darbības, atklājās, ka katram no vingrinājumiem ir dziļāka jēga un tāpēc tos var izmantot gan mācību procesā, gan personīgās dzīves situācijās.

Nākamās semināra dienas piedāvāja plašu iespaidu amplitūdu. Nodarbību sērija, ko vadīja Latvijas Kultūras akadēmijas lektore Leonarda Ķestere, bija veltīta vietas izjūtai kā piederības sajūtu un pilsonisko līdzdalību sekmējošam faktoram. Skolu komandas veidoja savas vietas portretus un plānus tās tālākai izzināšanai un arī popularizēšanai. IAC treneres Daina Zelmene un Ingūna Irbīte vadīja nodarbības pedagogiem, piedāvājot iedarbīgus paņēmienus gan mēdijpratības, gan pilsoniskās audzināšanas iedzīvināšanai mācību procesā. Savukārt producente un režisore Ieva Niedre kopā ar kultūras eksperti, brīnišķīgo kroņu veidotāju Brigitu Strodu ne vien iepazīstināja ar kopienu teātra konceptu, bet arī izvadīja semināra dalībniekus cauri visam izrādes tapšanas ceļam no daudzu ideju dzimšanas līdz vienas izstrādei un savienošanai ar pārējo dalībnieku idejām un redzējumam. Kā atzina dalībnieki, „bija gan jautri, gan izglītojoši un pārdomas rosinoši”.

Semināra noslēguma daļā visi dalībnieki, pielietojot savas mediju un tehnoloģiju prasmes un izmantojot allaž klātesošos telefonus, Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītājas Aijas Tūnas mudināti iepazinās ar jau uzsāktajām Latvijas valsts simtgades svinību norisēm. Izrādās – daudz kas jau notiek: gan akcijas „Simtgades burtnieks” un „1836”, gan lielprojekts „Nacionālo dārgumu meklēšana” un iespēja ar „Lauku ceļotāja” palīdzību iepazīt septiņus valstiskuma attīstības ceļus, gan interaktīvās spēles, stāstu segas veidošana, raidījumu cikli latviešu un krievu valodās un Latvijas mūzikas izlase „Pilnīgs simts”, gan daudzas citas norises. Tieši šie piemēri sniedza ierosmi un iedrošināja veidot savus tālākās darbības plānus, lai aiznestu seminārā apgūtās zināšanas, pieredzi un emocijas saviem vienaudžiem un līdzcilvēkiem skolās un kopienās.

Tā nu nemanot paskrēja semināra dienas, un iepriekš viens otru nepazinušie jaunieši un pedagogi šķīrās kā seni draugi un jau plānoja nākamās saziņas, sadarbības un arī tikšanās iespējas. Arī cilvēku iepazīšana ir daļa no Latvijas un pasaules iepazīšanas. Ļoti nozīmīga šī procesa daļa. Tā arī visi kopā izzinām un pieredzam, lai rīkotos vēl aktīvāk un mērķtiecīgāk.

Aija Tūna, projekta "Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties" satura eksperte