11. aprīlī 10 mūsu skolas skolēni un 2 skolotāji kopā ar Daugavpils 12.vidusskolas un Špoģu vidusskolas skolēniem devās IAC organizētajā ekskursijā uz Rīgu.

Pirmā pieturvieta – Liepkalni . Svaigas maizes smarža apņem, tikko paveram autobusa durvis. Mazais veikaliņš piedāvā vietējo ražotāju labumus: rudzu maize, rudzu maize ar speķi, saldskābmaize, ķiplokmaize, augļu maize, dažnedažādi cepumi,
smalkmaizītes, pīrāgi, kūpinātas vistiņas, konfektes “Gotiņa”, dzērvenes šokolādē , kazas siers, kaņepju sviests utt.. Papriecājamies par uzņēmīgajiem cilvēkiem, iegādājamies našķus ceļam un dodamies tālāk.
Esam Rīgas Motormuzejā. Mūs sagaida IAC komanda ar ieejas biļetēm. Motormuzejs ir Baltijā lielākais seno spēkratu muzejs. Ieklausāmies gides stāstījumā un vienlaicīgi pētām Latvijā ražotos velosipēdus, mopēdus, automobiļus. Pārsteidz fakts, ka 20.gadsimta sākumā Latvijā tika ražoti automobiļi Ford Vairogs. Apskatām dažādos gados dažādās valstīs ražotās dažādu marku mašīnas – greznas, košas, spīdīgas, varenas. Melnā krāsā ir padomju valdības (Staļina, Brežņeva, čekas ) automobiļi. Interesanta sacīkšu mašīnu kolekcija. Dažas ir tik mazas, ka nevar saprast, kā tajās ievietojās vadītājs. Gide pievērš uzmanību, ka Latvijā esot spēcīgi restauratori, sava darba fanātiķi, kuri spēj vecus lūžņus pārvērst brīnumā. Interesants papildinājums iespaidīgajai automašīnu kolekcijai – video sižeti uz sienām.
Dodamies uz Rīgas 74. vidusskolu. Esam pamatīgi izsalkuši. Te mūs sagaida sātīgas pusdienas. Pēc pusdienām tiekamies ar skolas saimniekiem aktu zālē. Tiekam iepazīstināti ar skolas tradīcijām, izsekojam dejotāju raitajam solim latviešu un krievu tautas dejā, jūtam saviļņojumu, klausoties vijoli un baudot mazās balerīnas liegās kustības.
Vislielāko gandarījumu jauniešiem sagādā improvizācijas nodarbība, ko vada Rīgas Krievu teātra aktrise Jekaterina Frolova. Sākumā Jekaterina rāda skolēniem dažādas sejas atbrīvošanas kustības, kā to dara aktieri, un aicina darīt kopā. Pirmajā brīdī ir neveiklības sajūta, taču aktrise panāk jauniešu “atbrīvošanos” un iesaistīšanos aktivitātēs. Izrādās, ka visu skolu jaunieši ir atvērti, darboties griboši.
Vakarā esam Nacionālajā teātrī - vēsturiskā vietā. Šajā teātrī 1918.gada 18. novembrī pasludināta Latvijas valsts. Rainis neilgu laiku (4 gadus) ir bijis šī teātra direktors. Ļoti grezns interjers. Skatāmies Māra Bērziņa romāna “Svina garša” dramatizējumu. Režisors Valters Sīlis. Sekojam galvenā varoņa - jauna Torņakalna krāsotāja Matīsa - , viņa ģimenes locekļu, draugu, mīļoto sieviešu likteņa pavērsieniem trīs gadu (1939. -1941.), trīs varu laikā. Izrāde liek domāt par virkni jautājumu: izvēlēties klausīt varai vai pretoties tai? palīdzēt citiem vai izlikties, ka neko neredzi? glābt savu dzīvību vai palīdzēt citiem? Matīss un viņa draugi Rūdis un Nikolajs nevēlējās piedalīties karā, bet tik un tā karš neļāva stāvēt malā – viņi glāba dzīvību citiem, tādējādi pakļaujot briesmām savējo. Izrāde ilgi nelaiž vaļā. Liek domāt, kā rīkotos es, ja nokļūtu šādos sarezģītos apstākļos.
Esam autobusā. Atkal gribas ēst. Veram vaļā IAC komandas sagatavoto cienastu – sāļie pīrādziņi aiziet uz “urā”, uzkožam banānus un bumbierus, saldajai maizītei uzdzeram ūdeni. Paldies, esam aizdzinuši izsalkumu. Kavējamies atmiņās par šodien piedzīvoto. Pa autobusa logu uz mums noskatās pilnmēness. Kāds saldi žāvājas, kāds jau snauž. Autobusā iestājas klusums, kuru pārtrauc lūgums ieslēgt apkuri. Diemžēl autobusam ir gadījusies ķibele ar siltuma padevi. Saspiežamies ciešāk, ietinamies šallēs. Plkst. 2.30 esam Daugavpilī. 8.30. jābūt skolā.
Iespaidiem bagāta diena. Paldies IAC komandai par pārdomāto, līdz sīkumiem izplānoto ekskursiju.

Daugavpils 10.vidusskolas
Latvijas apceļotāju vārdā
Marija Goģe