Izvērtējot Latvijā izglītības nozarē uzkrāto pieredzi un sabiedrības attīstības gaitas ietekmēto pārmaiņu virzību, Izglītības attīstības centra (IAC) eksperti ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu aktualizē metodiskos materiālus, kas veltīti tādu mūsdienās ļoti aktuālu jautājumu kā taisnīgums, dažādība, tolerance, sadarbība un citu risināšanai, dziļāk iepazīstot Latvijas vēstures saturu un izmantojot informācijas ieguves un apstrādes, kritiskās domāšanas, ētisko un morāles normu piemērošanas, sadarbības un citas prasmes. Īpaši aktuāli jautājumi par mācīšanos no vēstures ir laika posmā, kad svinam Latvijas valstiskuma simtgadi (www.lv100.lv).

Ievērojamais amerikāņu filozofs Džons Djuijs savulaik rakstīja: “Pagātnes vēsture allaž ir arī tagadnes vēsture.” Pagātnes izzināšana un izpratne nepieciešama taisnīgākas, laimīgākas un veiksmīgākas šodienas un rītdienas veidošanai. Šis process nozīme arī nevairīšanos no drūmām un traģiskām vēstures lappusēm, runāšanu par nepatīkamiem jautājumiem, veiktajām izvēlēm un lēmumu pieņemšanu.

Iepazīstot vēstures notikumus visā daudzveidībā, izzinot arī skarbās tēmas un vienlaikus neieslīgstot neauglīgā nožēlā par notikušo vai virspusējā nosodīšanā, jāmudina sabiedrība, jo īpaši jaunā paaudze aktīvi meklēt veidus, kā, izmantojot iegūtās zināšanas, saskatīt trauksmes signālus mūsu šodienas realitātē un visiem kopā veidot taisnīgāku un laimīgāku nākotni ikvienam un visiem kopā.

IAC un Aiovas universitātes (ASV) ekspertu komanda 2005.gadā izstrādāja materiālu kopumu, kas sastāv no četrām daļām un sniedz gan saturisku, gan metodisku pienesumu skolotāja ikdienas darbam:

• „Sociālās zinības pamatskolā. Metodiskie ieteikumi skolotājam un materiāli nodarbībām par holokaustu”, kas pieejami latviešu un krievu valodā,  skatīt
• „Latvijas vēsture vidusskolā. Materiālu krājums par holokaustu skolēniem”, skatīt
• „Latvijas vēsture vidusskolā. Metodiskie ieteikumi skolotājam un materiāli nodarbībām par holokaustu”. skatīt

 

Stāsti par vēsturi ir stāsti par dzīvības vērtību, konkrētu cilvēku dzīvi, par attiecībām, izvēlēm un lēmumiem. Karu un jo īpaši holokausta vēsture ir stāsti par noziegumiem pret cilvēci, dzīvošanu haosa pasaule, centieniem līdz pat pēdējam dzīves brīdim saglabāt cilvēka cieņu un morālās vērtības.

Tie ir ētikas un morāles, cilvēktiesību, sociālās un pilsoniskās atbildības jautājumi, kuri aktuāli gan izglītības standartu, gan sabiedrības kopīgo interešu kontekstā.

Bieži vien cilvēka daba tās patiesumā parādās nevis ikdienā, bet ekstrēmos apstākļos, arī tādos, kāds bija Otrais pasaules karš, kad gandrīz katrs cilvēks nonāca izvēles priekšā – iet pa labi vai pa kreisi, palīdzēt līdzcilvēkiem vai izvēlēties neko neredzēt un nezināt. Runājot ar jauniešiem par cilvēka dzīvības vērtību, toleranci, līdztiesību, solidaritāti, mēs varam viņiem palīdzēt apjaust un izprast šis vērtības un pieņemt tās par savējām.

Aktualizētie mācību materiāli veidoti tā, lai sasniegtu vairākus būtiskus mērķus, t.sk., 1) papildinātu skolās izmantojamo aktīvā apritē esošo materiālu klāstu, kas sniedz zināšanas par holokausta notikumiem Latvijā un Eiropā un palīdz skolēniem izprast notikumus un veidot savu pamatotu un zinošu attieksmi; 2) piedāvātu pedagogiem mūsdienīgu metodiku, konkrētus nodarbību plānus un ierosmes tālākajai darbībai, sekmējot izglītības standartos noteikto rezultātu sasniegšanu. Nodarbības veidotas tā, lai attīstītu domāšanas, saskarsmes, izziņas un mācīšanās prasmes, ka arī lai sekmētu pilsonisko tikumu un atbildības veidošanos. Skolēniem tiek piedāvātas iespējas analizēt, vērtēt, diskutēt, sadarboties, strādāt kopīgu mērķu sasniegšanai un aplūkot jautājumus no dažādiem aspektiem un skatpunktiem.

Kā liecina pedagogi, kuri jau izmantojuši materiālus, pamatskolas posmam domātais materiāls labi iederas ne vien sociālo zinību un vēstures, bet arī valodas un literatūras, mākslas, klases audzinātāja un citās stundās, savukārt vidusskolas skolotāji atzinīgi novērtējuši iespēju iekļaut piedāvātās metodiskās pieejas un saturiskos materiālus arī politikas un tiesību stundas, izmantot tos skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības sekmēšanai utt. Ikvienam pedagogam materiāli var būt noderīgi pilsoniskas izglītošanas un audzināšanas uzdevumu veikšanai.

Prakse apstiprina, ka materiāli sekmē integrētu pieeju mācīšanās procesam, piedāvājot pedagogiem un skolēniem labu pamatu, lai aizsāktu sarunas par ikdienišķiem un vienlaikus būtiskiem jautājumiem – drosmi, žēlsirdību, laipnību, kas gan ikdienā, gan krīzes situācijās nosaka cilvēka uzvedību un ietver tādas būtiskas vērtības kā godīgumu, taisnīgumu, godprātību, empātiju, cieņu un atbildību. Kā atzīst praktiķi, „kā pedagogu mani pārliecināja konsekventi lietotā mācīšanas konceptuālā bāze – domāšanas un mācīšanās principu sistēma, ko var konsekventi izmantot darba ar dažāda vecuma skolēnu grupām dažādos mācību priekšmetos”.

Nule aizvadītajā mācību gadā interesantu starpdisciplināru projektu īstenoja grupa Ventspils novada Ances pamatskolas pedagogu, balstoties uz krājumā ietverto Evas Bantingas (Eve Bunting) alegoriju „Lielie briesmoņi” un sasaistot 9. klases skolēniem sociālo zinību, latviešu valodas, mākslas un pasaules vēstures stundās veicamos uzdevumus. Laiks šādam projektam tika izvēlēts pēc 25.marta - deportācijas atceres pasākuma.

Četru mācību stundu ietvaros tika risinātas šādas tēmas:

• par bailēm: baiļu stindzinošais efekts, kas izraisa neadekvātu rīcību; baiļu augstākā izpausme - masu psihoze;
• par gļēvulību: savas ādas glābšana, distancēšanās no citu bēdām un posta;
• par toleranci pret netaisnību: pierašana pie tās, dzīvojot ilgstoši netaisnos apstākļos; par agresora attaisnošanu;
• par pilsonisku drosmi nostāties pret netaisnību, neraugoties uz riskiem;
• par apņēmīgu rīcību krīzes situācijā, saglabājot vēsu prātu un salaužot bailes.

Projekta noslēgumā skolēni meklēja atbildes uz jautājumiem, kas ir bijuši vai ir mūsdienu, t.i. 20. un 21. gadsimta „lielākie briesmoņi” - cilvēki, organizācijas vai valstis, nopietni pamatojot savus viedokļus.

Kā, daloties pieredzē atzīst Ances pamatskolas skolotāja Selga Puriņa, „alegorija par Lielajiem Briesmoņiem ir ļoti pateicīgs materiāls, ar kuru var darboties gan vecākajās, gan jaunākajās pamatskolas klasēs”. Iedvesma un lieliski piemēri atrodami arī politikas, vēstures, mākslas un citu satura jomu apguvei vidusskolas posmā.

Ceram, ka metodiskie materiāli būs noderīgi un lieliski iederēsies plašajā Latvijas valsts simtgadei veltītajā piedāvājumu klāstā, t.sk., mudinot izpētīt muzeju kopizstādes „Latvijas gadsimts” krājumus (www.latvijasgadsimts.lv). Šī izstāde ir hronoloģiski veidots stāsts par Latvijas idejas nozīmi sabiedrības dzīvē, atklājot dažādo laikmetu politiskos kontekstus, katram laikposmam raksturīgo kultūras, sabiedrisko vai saimniecisko dzīvi raksturojoša laikmeta ainas un dzīvesstāstus. Kā atzīst izstādes veidotāji, tās  sadaļas „raksturo Latvijas vēsturi kā nemitīgas mainības un reizē arī pēctecības stāstu – sarežģītu, daudzveidīgu, nereti pretrunīgu cilvēka dzīvesgājumu dažādu politisko nosacījumu apstākļos”. Tieši tāpēc arī IAC piedāvā materiālus kā iespēju gan skolēniem, gan pedagogiem iegūt dziļākas zināšanas, jēgpilnāku personisko pārdzīvojumu un izsvērtākus secinājumus par Latvijas vēsturi un šodienu, lai liktu to pamatā savām izvēlēm un tālākajai rīcībai.