Pārdomas pirmo mācību gadu noslēdzot
Skolotāju pārdomas, atziņas par projektā ,,Dzīvoju Latvijā - mācos latviešu valodu’’ gūto pieredzi
Apritējis gads, kopš tika uzsākts projekts ,,Dzīvoju Latvijā - mācos latviešu valodu’’. Šī gada laikā 13 dažādās latviešu valodas prasmes grupās izglītoti vairāk kā 170 iebraucēji. Jāuzsver, ka grupu pedagogu uzdevums bija ne tikai palīdzēt kursantiem apgūt latviešu valodu un sagatavoties valsts valodas atestācijas eksāmenam, bet arī veicināt jauniebraucēju iekļaušanos izglītības sistēmā, darba tirgū un kultūras telpā Latvijā. Tādējādi būtiski bija noskaidrot, kādu pieredzi guvušas latviešu valodas skolotājas, ar kādiem izaicinājumiem saskārušās, mācot valodu trešo valstu pilsoņiem.
Lai noskaidrotu pedagogu domas, tika organizēta intervija, kurā piedalījās sešas projektā strādājošas latviešu valodas skolotājas.
Uz pirmo jautājumu (Kas jums šai darbā ir sagādājis gandarījumu?) tika saņemtas atbildes:
- Iespēja strādāt ar dažādu kultūru cilvēkiem.
- Kursantu atvērtība, zinātkāre un vēlme mācīties latviešu valodu.
- Kursantu pozitīvā attieksme pret pedagogu un mācībām.
- Kursantu interese par to, kas notiek Latvijā.
- Atziņa, ka lielākā daļa kursantu patiesi vēlas dzīvot šeit un mīl Latviju.
- Iespēja iepazīt citu kultūru tradīcijas.
- Iespēja mācību laikā sajust sava darba rezultātus.
- Iespēja gūt jaunu pieredzi.
Uz otro jautājumu (Kādi bija lielākie izaicinājumi, mācot latviešu valodu polilingvālās grupās?) skolotājas ir atbildējušas:
- Dažādais latviešu valodas līmenis polilingvālās grupās.
- Pedagoga ierobežotās iespējas sniegt atbildes vai paskaidrot nesaprotamo starpvalodas trūkuma dēļ, jo diezgan bieži kursanti zina tikai savu dzimto valodu.
- Grupas saliedēšana.
- Mācību materiālu pielāgošana dažādajām kursantu interesēm un vajadzībām, jo dažiem kursantiem ir aktuāli darba meklējumi, citus interesē sociālās garantijas, vēl citus kultūra, augstākās izglītības iegūšanas iespējas u.t.t.
- Latviešu valodas mācīšana cilvēkiem, kuru valoda nepieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- Kursantu stereotipi par to, kā būtu jāmācās valoda.
Uz trešo jautājumu (Ar kādām problēmām jūs saskaraties ikdienā, vadot latviešu valodas nodarbības?) biežāk tika saņemtas atbildes, kas saistītas ar kursantu dzīves organizāciju, neparedzētiem apstākļiem vai cilvēciskajiem faktoriem. Biežāk minētās problēmas ir:
- Kursantu nogurums pēc darba dienas, mācoties vakara grupās.
- Neparedzētas izmaiņas kursantu dzīvē, kuru dēļ nav vairs iespējams apmeklēt nodarbības vai arī nākas tās bieži kavēt. Piemēram, darba vai dzīvesvietas maiņa, aizceļošana ģimenes apstāļu dēļ, mācības u.t.t.
- Nepietiekamas kursantu prasmes mācīties.
- Kursantu nespēja pieņemt citādo.
Četras skolotājas uzskata, ka nopietna problēma valodas mācīšanā ir vienota mācību līdzekļa trūkums B valodas prasmes līmenim. Intervijā visas skolotājas uzsvēra, ka liela nozīme ir ārpusnodarbību veiktajam darbam: kursantu mājas darbu labošanai, materiālu ievietošanai interneta vidē, saziņai ar kursantiem pirms eksāmena, kopīgiem pasākumiem. Piemēram, kopīga grupas fotosesija, kurā viens otru iepazīstina arī ar nacionālajiem ēdieniem, izstādes apmeklējums, vakarēšana kafejnīcā.Kursanti spēj arī pozitīvi pārsteigt, veltot pasniedzējam paša sacerētu dzejoli latviešu valodā.
Projekta komanda saka lielu paldies skolotājām par ieguldīto darbu un kursantiem par pacietību, mācībās ieguldīto laiku un pozitīvo attieksmi.
