Tā īsumā var raksturot izvērtējuma anketās ierakstītās un atvadu brīdī izteiktās Izglītības attīstības centra (IAC) rīkotās Vasaras skolas “Pedagoga profesionālo un personīgo kompetenču pilnveide skolēnu līdzdalības un sadarbības sekmēšanai” dalībnieku izjūtas. Pateicoties ilgstošajai sadarbībai ar British Council, arī šovasar projekta “21.gadsimta prasmes: līdzdalība, sadarbība, vienotība” ietvaros IAC saviem sadarbības partneriem visā Latvijā varēja piedāvāt saturiski bagātu tālākizglītības programmu. IAC komanda vēlējās veidot Vasaras skolu kā iespēju pilnveidot pedagoga personīgās un profesionālās kompetences, izzinot jautājumus par pilsoniskās līdzdalības iespējām, to veicināšanu jauniešu vidū, kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas izmantošanu, medijpratības aktualitāti un būtību, efektīvu komandas darbu, iepazīt Latviju pasaules kontekstā, stiprināt vietas izjūtu un piederību, izzināt sevi, satikt kolēģus no daudzām Latvijas skolām, baudīt dabu, iepazīt kultūru.

Foto galerija par Vasaras skolu.

Vasaras skolas saturiskās līnijas bija veidotas ap projekta nosaukumā iekļautajiem atslēgas vārdiem līdzdalība, sadarbība, vienotība, atsedzot tos visā daudzveidībā un mudinot domāt par šiem jēdzieniem no visdažādākajiem redzes leņķiem. Četru dienu programma pakāpeniski piedāvāja aizvien dziļāk ielūkoties pašiem sevī, savā ikdienas darbā un attiecībās ar līdzcilvēkiem – skolēniem, kolēģiem, ģimenes un kopienas locekļiem un visiem citiem tuvākā un tālākā areālā. Dalībnieki bija aicināti domāt par tādiem lielajiem dzīves stūrakmeņiem kā piederības izjūtu, kas veidojas, apzinoties un izprotot kopīgus mērķus; vienotību, kas kļūst spēcīgāka nevis esot visiem vienādiem, bet saskatot resursu un spēku tieši pieredzes un viedokļu dažādībā; sadarbību, kuras gaitā katrs pievieno kopīgajai lietai savas stiprās puses, un līdzdalību, piedaloties kopīgā labuma veidošanā, iestājoties par taisnīgumu un sistēmiskiem risinājumiem.

Jau iepazīšanās nodarbībā skolas, strādājot mazākās grupās, meklēja kopīgo un atšķirīgo, velkot laukā savas pieredzes dārgumus, pētot Latvijas karti un vienojoties par to, ko visvairāk gribas iegūt Vasaras skolas laikā. Lielisks turpinājums bija gan Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centra direktores Lindas Vaškevičas – Veitas vadītā nodarbība „Līdzdalības un sadarbības veicināšana”, gan IAC treneres, Smiltenes vidusskolas direktora vietnieces Dainas Zelmenes nodarbība par vietas izjūtu. Kā atzina Vasaras skolas dalībnieki, tas ļāva jaunām acīm ieraudzīt un vēl dziļāk iemīlēt savu dzimto pusi; ne to vispārzināmo, klišejisko, bet to, kas atklājas garšās, smaržās, noskaņās, vēstures un šodienas elpā. Šīs darba rezultātā tapušās lapas pulcēja arī kuplu interesentu pulku katrā brīvā brīdī, jo piedāvāja interesantas idejas Latvijas apceļošanai un baudīšanai.

Lindas Vaškevičas – Veitas nodarbība lieliski aizsāka vēl vienu saturisko stīgu, kas gāja cauri visai Vasaras skolai – nepieciešamību un prasmi saskatīt cilvēku atšķirības un tad katram, lielam un mazam atrast to īpašo atslēdziņu, kas apliecina cieņu pret citādo un paver durvis sadarbībai. Pedagogu veidotie jauniešu portreti labi noderēja nākamajā rītā, kad Pētījumu kompānijas Kantar TNS Patērētāju uzvedības un zīmolvadības pētījumu eksperte Inta Priedola prezentācijā „21.gs jaunieši - kādi viņi ir, kā ar viņiem sadarboties un kā viņus uzrunāt” palīdzēja ieskatīties jauniešu pašu viedokļos par sevi, pieaugušajiem un apkārtējo pasauli. Lai cik atšķirīgi viņi var šķist no malas, visiem ir labi nolūki un, liekot lietā katra stiprās puses, ieguvējs ir gan katrs indivīds, gan klase, skola, kopiena un sabiedrība kopumā.

Dienās, kad Rīgas iedzīvotājus bija sabiedējusi publiskajā telpā izvietotā viltus informācija par indīgajiem zirnekļiem, īpaši aktuāla bija nodarbība „Medijpratības būtība un aktualitāte”, ko vadīja gan Daina Zelmene, gan IAC trenere, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas skolotāja Ingūna Irbīte. Balstoties uz piemēriem, lektores palīdzēja apzināties informācijas burbuli, kurā iesprostojam sevi paši vai kurā mūs gluži nemanāmi ievilina sociālie tīkli, un saprast, ka atbildība tomēr jāuzņemas pašiem, jo mūsu izvēles nosaka to, kādas būs sekas. Lielisks papildinājums šai tēmai bija arī Ingunas Irbītes vadītās nodarbības „Attēla spēks”, kuras laikā dalībniekiem pašiem bija iespēja pārliecināties, cik grūti atšķirt īstu un pārveidotu vizuālo vēstījumu. Šis sasaucās ar LU PPMF lektores Aijas Kalves nodarbību, kurā tika atgādināta kritiskās domāšanas metodiskā pieeja mācīšanās prasmju attīstīšanai un izmantošanai.

Vasaras skolas trešā diena sākās ar „Rīta pastaigu ar praktiskām aktivitātēm un pārdomām par komandas darbu”, ko bija sagatavojis un vadīja Toms Urdze, semināru un mācīšanas, plānošanas, pārmaiņu sekmēšanas un cilvēku vadīšanas projektu vadītājs un vietnes “Metodes.lv” radītājs. Īpaši veidotā aplikācija norādīja, uz kurieni pedagogu komandām jādodas, kādi uzdevumi un cik ilgā laikā jāveic, turpat arī bija jāfiksē rezultāti un ar kopīgu fotogrāfiju jāapliecina sasniegtie rezultāti. Nodarbība apliecināja ne vien to, ka ar digitālajām prasmēm pedagogiem viss kārtībā, bet arī to, cik atvērti viņi ir jaunām darba formām. Ne viena vien komanda bija pilna apņēmības veidot līdzīgas aplikācijas norisēm savās skolās. Tālākajā prezentācijā Toms atzina, ka „smagi strādāt ir ļoti saliedējoši”, un akcentēja metodes un ieteikumus efektīva komandas darba pilnveidei. Interesanti, ka vispirms pedagogi šos ieteikumus attiecināja uz skolēniem, un tikai tad aizdomājās, ka tieši tas pats attiecas uz pedagoģiskā procesa veidotājiem un skolas kolektīvu kopumā. Cerams, ka šī atziņa neaizmirsīsies un tiks likta lietā.

To, ka komanda veidojas no indivīdiem, kurs katrs ir atšķirīgs, savā nodarbībā „Cieņa pret sevi, cieņa pret citiem” atgādināja klīniskā psiholoģe, eksistenciālā psihoterapeite un supervizore Nikola Dzina, lieliski turpinot Kantar TNS aizsākto tēmu. Ne reti domāšana par citiem palīdz aizbēgt no domām par sevi, bet no tā nav labuma nevienam. Ja pieņemam to, ka tas otrs, ar kuru kopā mācāmies, strādājam, dzīvojam vai sastopamies pie kases veikalā, ir cits un viņam ir tiesības tādam būt, tad darboties  un sadarboties kopīgu, sabiedrības pieņemtu noteikumu ietvaros ir vieglāk un produktīvāk un rezultāts ir labāks. Atlikt pie malas visvarenību un trenēt pazemību – arī tāds bija Nikolas Dzinas ieteikums, par ko patiesi vērts padomāt.

Liela uzmanība Vasaras skolas gaitā tika veltīta kultūras izpratnes un izpausmes kompetencei, kuru attīstīt palīdzēs Latvijas valsts simtgades programmas iniciatīva „Latvijas skolas soma”. Gan Ivara Selecka pilnmetrāžas dokumentālās filmas „Turpinājums” skatīšanās, gan piedalīšanās Dirty Deal Teatro piedāvātajā sajūtu pieredzes divatā gūšanā izrādē „Piramīda” raisīja emocijas un pārdomas gan personīgajā, gan profesionālajā līmenī. Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu programmu vadītāja Aija Tūna vadīja diskusijas pēc izrādēm, kā arī īpašā nodarbībā pārrunāja ar Vasaras skolas dalībniekiem iniciatīvas „Latvijas skolas soma” saturisko pienesumu izglītības procesam. Tas ir pamats starpdisciplināriem projektiem, starppriekšmetu saiknei, saistībai ar dzīves norisēm, savas nākotnes, t.sk., profesionālās darbības plānošanai utt. Tā ir iespēja veidot kopīgu pieredzi ne vien kognitīvā, bet arī emocionālā līmenī, tāpēc jācer, ka „Latvijas skolas soma” palīdzēs veidot gan piederības un vietas izjūtu, gan pasaules klātesamību.

Daudzveidīgā Vasaras skolas satura apkopojums bija Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesores Žanetas Ozoliņas lekcija „Vai "globālie" izaicinājumi ir globāli vai lokāli?”. „Tu vari justies labi pie savas puķu dobes, ja zini, kas notiek tur ārā”,” atgādināja profesore, mudinot palīdzēt jauniešiem orientēties šajā sarežģītajā un mainīgajā pasaulē, vienlaikus uzticoties viņu pašu intuīcijai, spējām un spriedumiem. Te nu neiztikt bez kritiskās domāšanas prasmēm un ieraduma, mēdijpratības, komandas darba un inovācijām, bet neiztikt arī bez saknēm, kas stipras veidojas tikai savā fiziskajā un emocionālajā vietā un kopienā.

Noslēgumā vēl iespēja iepazīties ar IAC metodiskajiem materiāliem, kas bagātīgi atrodami mājaslapā, turpmākā darba plānošana un tad apliecības un pateicības vārdi par vērtīgo un patīkamo kopā būšanu.

Ja Vasaras skolas ievadnodarbībā IAC projekta komanda aicināja dalībniekus izmantot šīs dienas, lai trenētos tulkot projekta mērķi un citus sarežģītus dokumentus jēgpilnā ikdienas valodā un darbībā, t.sk.,

atcerēties, ka pedagoga personīgais, profesionālais un pilsoniskais ES nepastāv cits bez cita; vērot, kā pedagoga izjūtas, prasmes un pieredzes var palīdzēt skolēniem; saskatīt darbības, kas ļauj savienot izziņas procesus, notikumus, darbības un pašiem būt lēmumu pieņēmējiem, un svinēt brīvību, vasaru un spēju pašiem ietekmēt notiekošo,

tad vislabākais vērtējums ir dalībnieku atbildes uz jautājumu „Vai pēc Vasaras skolas kaut kas ir mainījies Jūsu attieksmē pret personīgajā, pilsoniskajā un profesionālajā jomā notiekošo?”. Starp daudziem lieliskiem komentāriem izcelšu vien dažus: „Esmu pieslēgusies skābekļa balonam. Ļoti lielam.”, „Personīgajā - saprast citādo, necepties par to; profesionāli - komandas darba nozīme”, „Jūtos daudz stiprāka, bagātāka, spēcīgāka uzņemties un noticēt saviem spēkiem”, „šīs četras dienas tā kā kaut ko "sakārtoja" manā galvā, kaut ko apstiprināja, kaut ko iedrošināja, par kaut ko lika padomāt”, „Domāju pozitīvāk par saviem skolēniem”, „Es zinu, ka es varu dalīties pieredzē un uzņemties atbildību”. Uzskaitījumu varētu turpināt. Noteikti jāpiemin arī pozitīvās emocijas, kas burtiski virmoja karstajā vasaras gaisā; ne jau velti pirmajā dienā piedāvātā atziņa „Emocijas ir mūsu gadsimta degviela!” kļuva par sava veida kopīgo moto, tika atkal un atkal pieminēta un paņemta līdz uz mājām.

Tagad galvenais, lai labās ieceres pārvēršas labos darbos. Lai būtu vieglāk nepazaudēties ikdienas raibumā, katra no skolām sagatavos savu darbības plānu, ko publiskos kopīgā IAC apkopotā krājumā, lai iedvesmotu arī citas Latvijas skolas.

 

Pārskatu par Vasaras skolu sagatavoja projekta satura eksperte Aija Tūna