2018.gada augustā un septembrī medijpratības semināri notika visos Latvijas reģionos. To mērķis bija iepazīstināt ar projektā sagatavoto medijpratības programmu un tās aprobācijas pieredzi pedagogus, kuri nav iesaistīti projektā “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai”. Semināri notika septiņās vietās – Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Līvānos, Madonā, Daugavpilī un Baltinavā. Semināros kopumā piedalījās 302 dalībnieki. Pieredzes meistarklases vadīja visu 16 projekta skolu komandas. Pieredzi apguva pedagogi no 84 projektā neiesaistītām izglītības iestādēm. Kā vieslektori semināros uzstājās reģionālo mediju žurnālisti, bibliotēku darbinieki, augstskolu mācībspēki, komunikācijas speciālisti, kā arī žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvji.

Paldies visām projekta skolu komandām par atbildību semināru sagatavošanā un profesionāli augstvērtīgajām pieredzes nodarbībām.

Foto no semināriem

2018. gada 21. augustā Ventspils 4. vidusskolā notika divu projekta pilotskolu - Ventspils 4. vidusskolas un Tukuma 2. vidusskolas organizēts pieredzes seminārs. Pasākuma koordinatore Kristīne Kornijanova (Ventspils 4.vidusskola) ar gandarījumu atzina, ka medijpratības tematika likusies interesanta plašam pedagogu lokam. Seminārā piedalījās 45 dalībnieki no 20 izglītības iestādēm - Zūru pamatskolas, Zemgales vidusskolas, Ventspils Jaunrades nama, Ventspils 6.vidusskolas, Ventspils 3.vidusskolas, Ventspils 2.vidusskolas, Ventspils 1.vidusskolas, Tumes vidusskolas, Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas, Tukuma E.Birznieka – Upīša 1.pamatskolas, Tukuma 3. vidusskolas, Puzes pamatskolas, Jaunpils vidusskolas, Irlavas vidusskolas, Lapmežciema pamatskolas, Džūkstes pamatskolas, Tukuma Raiņa ģimnāzijas un Pūres pamatskolas.

Ievaddaļā IAC direktore Iveta Vērse un projekta eksperte Ingūna Irbīte iepazīstināja ar medijpratības būtību un aktualitāti, kā arī informēja par projekta pasākumiem un materiāliem, kas pieejami plašākam pedagogu lokam.

Tukuma 2.vidusskolas komanda Anita Locāne, Skaidrīte Prancāne, Egita Antone un Saiva Jansone vadīja nodarbības par vizuālo lasītprasmi. Dalībnieki diskutēja par vizuālu vēstījumu uztveres īpatnībām, fotogrāfijās izmantotiem manipulatīviem paņēmieniem, kā arī trenējas atpazīt maldinošus attēlus. Radoši risinājumi un netradicionālas pieejas tika piedāvātas aktivitātē “Kas notiek šajā attēlā?”. Ventspils 4.vidusskolas komanda dalījās pieredzē par medijpratības programmas materiālu aprobāciju dažādos mācību priekšmetos un skolēnu vecumposmos. Kristīne Kornijanova akcentēja, ka liela problēma ir jauniešu ierobežotā informatīvā telpa. Jauniešu vēlmi patērēt kvalitatīvu mediju saturu var sekmēt mācību formu dažādošana, diskusijas par aktuāliem jautājumiem, tehnoloģiju rīku izmantošana. “Neviens no mums neiet uz veikalu ar domu “vēlos vissliktāko ēdienu”, kādēļ gan mediju “ēdienkartē” izvēlamies nekvalitatīvu piedāvājumu”. Skolotāja Laila Freiberga dalījās pieredzē par medijpratības rīku izmantošanu angļu valodas stundās, piemēram, angļu valodā rakstošu mediju portālu satura izvērtēšanu atbilstoši labas ziņas kritērijiem. Skolotāja Baiba Millere savā audzināmajā klasē ieviesusi tradīciju katru nedēļu pārrunāt aktuālākos notikumus novadā, Latvijā un pasaulē. Prieks, ka līdz ar to diskusijas par aktualitātēm kļuvušas iecienītas arī skolēnu ģimenēs.

Seminārā uzstājās arī laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” galvenā redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Ivonna Plaude. Viņa raksturoja reģionālo mediju darba specifiku, iezīmēja, kā mediju lietošanas ieradumu maiņa ietekmējusi vietējo izdevumu situāciju un uzsvēra žurnālista brīvības un neatkarības nozīmi.

Semināra izvērtējumos dalībnieki rakstīja – izcils jaunā mācību gada iesākums; apjomīga informācija, reāli izmantojami izdales materiāli un krietna “porcija” līdz šim nezināmu mācību metožu; noderēs gan klases audzināšanā, gan kā priekšmeta skolotājai; visvairāk pārliecināja projekta dalībnieču degsme un optimisms; kvalitatīvs pasākums, vērtēju to ar 10 ballēm; daudz ieguvu ne tikai kā skolotāja, bet arī kā mamma, jo ģimenē ir pusaudzis; iegūtos materiālus izmantošu skolas e-avīzes veidošanā un darbā ar žurnālistikas pulciņa dalībniekiem.

2018. gada 24. augustā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijānotika projekta skolu - Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Rīgas 64. vidusskolas organizēts pieredzes seminārs “Medijpratības integrēšana mācību un audzināšanas darbā”. Seminārā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Rīgas 64.vidusskolas projekta skolotāju komandas dalījās pieredzē, kā izmantot projekta materiālus mācot medijpratības jautājumus dažādos mācību priekšmetos un audzināšanas darbā. Seminārā piedalījās 43 dalībnieki no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Rīgas 64.vidusskolas, Rīgas 85.vidusskolas, Jelgavas tehnikuma, Auces vidusskolas, Jelgavas 4.vidusskolas, Jelgavas vakara maiņu vidusskolas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas 5.vidusskolas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Jelgavas 3.sākumskolas un Vircavas vidusskolas.

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolotāja Gunita Smiltāne sniedza ieskatu, kā izmantot projekta materiālus par medijiem un demokrātiju, mācot politiku un tiesības un Latvijas un pasaules vēsturi vidusskolā. Viņa atzina, ka stundās izdevās piesaistīt jauniešu uzmanību, par to liecināja aktīvās diskusijas par mediju lomu un ietekmi un jautājumi, kuri turpinājās arī pēc stundas beigām. Līdzās ieteikumiem, kā strādāt ar projektā tapušajiem medijpratības programmas materiāliem, G.Smiltāne piedāvāja bagātīgu resursu krātuvi, ko izmantot, gatavojoties stundām un pasākumiem par medijpratību un vērtējot mediju satura kvalitāti. Dalībnieki tika rosināti izmantot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra interaktīvo izglītojošo spēli “Ziņu varonis”, Latvijas Radio 1 programmu “Tīri fakti”, diskusiju rubriku Oranžā kaste, Baltijas Mediju izcilības centra sagatavoto “Mediju špikeri” u.c. materiālus.

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse dalījās pieredzē, kā kulturoloģijas un klases audzināšanas stundās mācīt atpazīt kvalitatīvu žurnālistiku un viltus ziņas. Klātesošajiem noderīgi bija praktiskie piemēri, kā attīstīt prasmi veidot ziņu sižetu, mācot renesanses vai reformācijas laikmeta norises. Demonstrētie skolēnu darbu paraugi uzskatāmi apliecināja, ka prasmi analizēt un veidot savu mediju saturu var mācīt radoši, aizrautīgi un daudzveidīgi.

Rīgas 64.vidusskolas skolotāja Līga Ogste semināra dalībniekus iesaistīja praktiska uzdevuma veikšanā, lai atklātu, kā vienu un to pašu notikumu atspoguļo dažādi mediji. Dalībnieki informāciju par notiekošo semināru sagatavoja no dažādu mediju skatu punkta. L.Ogste dalījās ar savām atziņām, kā mācīt veidot mediju saturu latviešu valodas un sociālo zinību mācību priekšmetu stundās.

IAC pārstāve Daina Zelmene aktualizēja medijpratības vietu jaunajā kompetencēs balstītajā izglītības saturā un sniedza piemērus tematikas mācīšanai dažādos mācību priekšmetos. 

LU Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas asociētā profesore Baiba Holma lekcijā “Medijpratība un citas informācijas prasmes” sniedza teorētisku ieskatu zinātnes atziņās par medijpratību un informācijpratību. B. Holma piedāvāja iespēju praktiski vingrināties un vērtēt mediju saturu, strādājot ar uzdevumiem, ko veidojuši IAC eksperti.

2018. gada 28. augustā Līvānu 1. vidusskolānotika “Medijpratības diena Līvānos”, ko organizēja projektā iesaistītās skolas - Līvānu 1.vidusskola un Riebiņu vidusskola. Seminārā piedalījās 35 izglītības darbinieki no Līvānu 1.vidusskolas, Riebiņu vidusskolas, Aglonas vidusskolas, Rožupes pamatskolas, Jaunsilavas pamatskolas, Rudzātu vidusskolas, Ilūkstes Raiņa vidusskolas, Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas, Jersikas pamatskolas, Līvānu novada Vakara (maiņu) vidusskolas, Preiļu 1.pamatskolas, Dravnieku pamatskolas, Vārkavas vidusskolas, Preiļu 2.vidusskolas, J.Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas, Līvānu 2.vidusskolas un Līvānu novada Izglītības pārvaldes.

Semināru atklāja Līvānu 1.vidusskolas direktors Gatis Pastars ar Imanta Ziedoņa vārdiem, kas bija izvēlēti par  dienas moto: “Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.” Muzikālu sveicienu klātesošajiem veltīja 12.klases skolēni. Diena sākās ar atraktīvu iepazīšanās aktivitāti 5K – Kas? Ko? Kā? Kad? Kāpēc? Atbildot uz šiem jautājumiem, abu skolu projekta komandas iepazīstināja ar sevi, savu skolu un savu motivāciju darboties projektā.

Līvānu 1.vidusskolas direktora vietniece Inese Magdaļenoka aktualizēja nepieciešamību mācīt kritiski analizēt un vērtēt informāciju. Viņa atzina, ka, sākot mācīt medijpratību, būtiski ir skaidrot, kas ir sabiedriskie un komerciālie mediji, kādi ir to uzdevumi, kas nosaka šo mediju atšķirības, ka, balstoties uz šīm zināšanām, var veidot prasmi dekodēt vēstījumus un  izvēlēties uzticamākos avotus

Skolotāja Sandra Maskalāne dalījās pieredzē, kā vēstures stundās analizēt mediju saturu. S.Maskalāne dalībniekiem piedāvāja ieskatu metodikā “Lasiet ziņu kā vēsturnieks”, kas  māca vērtēt ziņu patiesumu  10 ziņas analīzes soļos. Stāstot par attēlu informācijas vērtēšanu, viņa rosināja izmantot interneta rīkus “Tineye” u.c. S.Maskalāne uzskatāmi demonstrēja, kā mācību stundās kopā ar skolēniem pārbaudīt fotogrāfiju autentiskumu. Viņa atzina, ka vislielākais gandarījums bija skolēnu atziņa, ka viņi izprot propagandas draudus un to, kā notiek manipulēšana ar cilvēku pārliecību.

Skolotājas Elza Pfafrode un Marita Birzāka piedāvāja ieskatu, kā mācīt analizēt ziņu virsrakstus, kā ar tiem piesaista lasītāja uzmanību, kā virsraksti atspoguļo vienas dienas norises sabiedrības dzīvē.

Riebiņu vidusskolas projekta komanda – Nataļja Smukša, Ārija Pudule, Diāna Bravacka un Kristīne Tjarva dalībniekiem piedāvāja idejas no ASV Fulbraita stipendiātes Alina Clay prezentācijas, kā atšķirt viltus ziņas no patiesības, kā salīdzināt dažādas tīmekļa vietnes. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti, kā medijpratības tematiku skaidrot dažādām auditorijām – jauniešiem, savas skolas skolotājiem un citu skolu kolēģiem. Skola programmas materiālus aprobējusi ne tikai mācību priekšmetu stundās, bet arī ārpusstundu pasākumos – semināros un pēcpusdienā vidusskolēniem. Riebiņu vidusskolas komanda atklāja, kā īstenota vienota visas skolas pieeja medijpratības stiprināšanā.

Semināra dalībnieku pieredze tika bagātināta nodarbībās, ko vadīja žurnāliste Rita Ruduša un Komunikāciju aģentūras Edelman speciāliste Ieva Stūre. Rita Ruduša rosināja ikvienu pārdomāt, kādi ir mūsu mediju patērēšanas ieradumi, kā tiek veidota informācija medijos, kas ir satura lamatas un kā tajās neiekrist. Ieva Stūre nodarbībā demonstrēja piemērus, kā mediju lietotāji ietekmē informācijas izplatīšanos. Viņa rosināja vērtēt, kam mēs veltām savu uzmanību, ar kādu informāciju dalāmies ar citiem, kam izvēlāmies ticēt.

IAC direktore Iveta Vērse sniedza pārskatu par projekta norisēm, par turpmāk plānotajām aktivitātēm. I.Vērse aicināja skolas apkopot un izvērtēt uzkrāto pieredzi, lai tālākajos projekta semināros ar labo praksi un izaicinājumiem dalītos ar citu novadu skolām.

Nodarbību starplaikos turpinājās neformālas sarunas, kā pašiem būt gudriem informācijas lietotājiem, kā mācīt jauniešus interesēties par sabiedrībā notiekošo un kā mācīt iedziļināties un argumentēti paust savu viedokli. 

2018.gada 13.septembrī Madonā medijpratības semināru plašākam pedagogu lokam organizēja Madonas pilsētas vidusskolas un Varakļānu vidusskolas komandas. Pasākumā piedalījās 35 dalībnieki no 10 izglītības iestādēm - Lubānas vidusskolas, Madonas Valsts ģimnāzijas, Barkavas pamatskolas, Murmastienas pamatskolas, Liezēres pamatskolas, Dzelzavas pamatskolas, A.Eglīša Ļaudonas vidusskolas, Meirānu Kalpaka pamatskolas, Kusas pamatskolas un Lazdonas pamatskolas.

Atklājot semināru, skolas direktore Inese Strode akcentēja pozitīvo sadarbības pieredzi ar Izglītības attīstības centru. Direktore uzsvēra, cik liela nozīme ir IAC projektos praktizētajai komandas darba pieejai, kad projektos stiprināto sadarbības kapacitāti pedagogi turpina savā ikdienas darbā. Arī medijpratības projekta komandā apvienojušās skolotājas, kuras māca dažādus priekšmetus. Tas ļauj projekta saturisko un metodisko pienesumu nodot daudz plašākam audzēkņu lokam. IAC direktore Iveta Vērse mudināja ieraudzīt medijpratības saikni ar citām izglītības dimensijām, piemēram, globālo un pilsonisko izglītību. Projekta satura eksperte I.Irbīte aicināja iepazīties ar medijpratības aktualitātēm, tajā skaitā Kultūras ministrijas iniciēto pētījumu “Bērnu un pusaudžu medijpratība”, kas sniedz noderīgu informāciju pedagogiem un skolēnu vecākiem.

Varakļānu vidusskolas komanda Aina Kazāka, Lolita Briška un Margarita Selicka demonstrēja nodarbības par medijpratības būtību, ziņu veidošanas principiem, kā arī mediju un demokrātijas attiecībām. Karstas diskusijas risinājās par tēmu - sociālie mediji veicina vai apdraud demokrātiju. Abu pušu argumenti bija spēcīgi, tādēļ likumsakarīgs arī diskusiju grupu līdzvērtīgais noslēguma balsojums. Semināra dalībnieki uzsvēra, ka medijpratības aktualitāte īpaši izjūtama laikā, kad tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tas paver plašas iespējas pedagogiem, lai parādītu, kā gudra mediju izmantošana palīdz tapt par gudru balsotāju. Madonas pilsētas vidusskolas komandas dalībnieces akcentēja medijpratības jautājumu saikni ar viņu mācāmajiem priekšmetiem. Skolotāja Iveta Danieka demonstrēja, kā teoriju par ziņu veidošanas principiem radoši adaptēt lietošanai latviešu valodas stundās, par ziņu izejmateriālu izmantojot teikas un pasakas. Skolotāja Lilija Mozga praktiski parādīja, kā attēlu “lasīšanas” prasmes var noderēt gan pētot vēsturisku notikumu fotogrāfijas, gan uzņēmumus no mūsdienu sabiedriskiem un politiskiem notikumiem. Skolotāja Laura Strode-Brakovska runāja par jauniešu vidū iecienītu sociālo platformu – Instagram, WhatsApp, Snapchat u.c. lietošanas iespējām un riskiem. Viņa arī akcentēja jauniešu tendenci nekritiski vērtēt sociālo tīklu informāciju.

Semināra dalībnieki no pieaicinātajām skolām dalījās savā medijpratības iniciatīvu pieredzē. Viņi atzina, ka jauniešus visvairāk skar tās medijpratības nodarbības, kuras saistītas ar viņu “dzīvi” sociālajos medijos, piemēram, vlogeru darbības aizkulises, nepatiesu ziņu izplatīšanas mehānismi un tml.

Projekta komandu dalībnieces-nodarbību vadītājas dienas noslēgumā secināja, ka iejušanās medijpratības mentoru lomā prasījusi daudz laika un enerģijas, bet sniegusi arī lielu gandarījumu un vairojusi viņu profesionālo pašapziņu.

Semināra izvērtējumos pedagogi rakstīja – materiāli noderēs audzināšanas stundās un vecāku sapulcēs; guvu apstiprinājumu, ka līdz šim intuitīvi praktizētajai medijpratībai ir stabila vieta un loma skolas mācību programmā; novēlu mums visiem skaidru un kritisku skatu, nekļūt par “tehnoloģiju robotiem”; organizatori darbojās kā vienots veselums, viss notika raiti un profesionāli; sapratu, ka jāizvērtē savi mediju patēriņa ieradumi.

2018. gada 20. septembrī Daugavpils 9. vidusskolā ar projekta idejām pieredzes seminārā dalījās trīs skolu komandas - no Daugavpils 9. vidusskolas, Daugavpils 12.vidusskolas un Daugavpils Vienības pamatskolas. Seminārā piedalījās 62 dalībnieki no 16 izglītības iestādēm: Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Daugavpils 3.vidusskolas, Daugavpils 17.vidusskolas, Daugavpils 15.vidusskolas, Daugavpils 16.vidusskolas, Daugavpils 6.vidusskolas, Ilūkstes Raiņa vidusskolas, Daugavpils Saskaņas pamatskolas, Ruģēnu pirmsskolas, Biķernieku pamatskolas, Naujienes pamatskolas, Daugavpils mūzikas skolas, profesionālās izglītības kompetences centra Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas „Saules skola”, Medumu internātpamatskolas, Lāču pamatskolas un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes.

Daugavpils 12.vidusskolas skolotāja Inese Ivana nodarbībā par ziņām un satura formātiem aktualizēja ikviena atbildību, veidojot mediju saturu. Nodarbībā tika analizēts, kas ir fakti, ko nozīmē viedokļi, tika uzsvērta nepieciešamība salīdzināt dažādus informācijas avotus un vērtēt to uzticamību. I.Ivana demonstrēja video resursus, kas izmantojami mācību aktivitātēm un rosināja kolēģus izmantot gan projekta materiālus, gan resursus, ko sagatavojuši žurnālisti.

Daugavpils 9.vidusskolas direktors Arturs Fedotovs un skolotāja Alīna Jahimoviča klātesošos aicināja vērtēt mediju funkcijas un to, kā mediji ietekmē sabiedrisko domu. Nodarbības vadītāji raksturoja Latvijas mediju vidi. Nodarbībā ar praktiskiem piemēriem tika atklāts, kā sociālo mediju patērētāji ietekmē mediju saturu un kā ar sociālo mediju palīdzību izplatās viltus ziņas.

Daugavpils Vienības pamatskolas komanda – direktores vietniece Alīna Ivanova, skolotājas Inese Geiba, Lilita Razminoviča un Lilija Bužinska iepazīstināja ar pieredzi, izmantojot projekta materiālus par vizuālo lasītprasmi un attēlu analīzi. Nodarbība aizsākās ar ieskatu attēlu vēsturē un vēstījumos, kas ar attēlu palīdzību nodoti tālā pagātnē. Vadītājas demonstrēja aktuālus attēlus no dažādiem medijiem un metodiskus paņēmienus to kritiskai vērtēšanai.

Seminārā ar izglītojošu lekciju par masu medijiem kā ieroci propagandas teoriju izplatīšanai uzstājās Daugavpils Universitātes lektors Dmitrijs Oļehnovičs. Viņš raksturoja galvenos propagandas paņēmienus un propagandas attīstību.

2018.gada 21.septembrī Kuldīgas Centra vidusskolā notika Kuldīgas Centra vidusskolas un Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas organizēts medijpratības seminārs. Tajā piedalījās 32 dalībnieki no projekta skolām, kā arī Alsungas vidusskolas, Vānes pamatskolas, Pelču speciālās internātpamatskolas, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas un Kabiles pamatskolas.

Semināra viesus sveica Kuldīgas Centra vidusskolas direktore Brigita Freija. ASV vēstniecības Latvijā pārstāves Shannon Ritchie un Inga Grīnfelde apliecināja, ka medijpratība un kritiskā domāšana vēstniecības ieskatā ir īpaši nozīmīgas tēmas darbā ar jauniešiem. IAC direktore I.Vērse pateicās skolām par aktīvo līdzdalību medijpratības programmas aprobācijā un iepazīstināja klātesošos ar projekta aktualitātēm. Projekta eksperte I.Irbīte vērsa uzmanību uz medijpratības nozīmi priekšvēlēšanu laikā. Viņa aicināja klātesošos pedagogus savā darbā izmantot medijos pieejamos politisko diskusiju materiālus, pētnieciskās žurnālistikas atradumus un interaktīvos rīkus, kas ļauj izvērtēt savas politiskās prioritātes.

Kuldīgas Centra vidusskolas skolotājas Larisa Flugrāte un Indra Tīruma dalījās pieredzē par daudzveidīgiem paņēmieniem, kā klases audzinātāja un mācību priekšmetu stundās rosināt skolēnus sekot aktuālām norisēm Latvijā un pasaulē, kā apzināties, ka šie notikumi ietekmē skolēnu pašu un viņu ģimeņu dzīvi. Skolotājas Antra Spuļģe un Iveta Eglīte vadīja nodarbību par ziņu radīšanu. Dalībnieki aizrautīgi iesaistījās, veidojot ziņas par dotajiem tematiem. Šajā mācību gadā Kuldīgas Centra vidusskolā 10.klašu skolēnu uzsākuši fakultatīva mācību priekšmeta Medijpratība apguvi. Atsevišķs mācību kurss ļaus mediju lietpratības jautājumus apskatīt daudz dziļāk un sistemātiskāk. Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas skolotāji Agnis Timermanis un Juta Birzniece savā pieredzes nodarbībā piedāvāja praktiskus paņēmienus, ar kuru palīdzību mācīt skolēniem atšķirt faktus, viedokļus un reklāmu.

Skrundas televīzijas žurnāliste Baiba Podniece iepazīstināja semināra dalībniekus ar reģionālo mediju lomu un uzdevumiem. Klausītāji interesējās, pēc kādiem kritērijiem Latvijas sabiedriskā televīzija atlasa reģionālo TV veidotos sižetus. B.Podniece paskaidroja, ka būtiskākais, lai vietējais sižets atspoguļo kādu tendenci, kas raksturīga arī pārējai Latvijai. Dalībnieki iesaistījās praktiskā vingrinājumā – skatījās un salīdzināja Skrundas TV sižetus, kas veidoti pirms vairākiem gadiem un šogad. Arī jomas ne-profesionāļem bija labi pamanāmas atšķirības kameras darbā, titru veidošanā, rūpes par autortiesību vizuālu nostiprināšanu, sasaiste ar interneta platformām un tml.

Kuldīgas Galvenās bibliotēkas pārstāves Itijas Vesperes uzstāšanās tēma bija “Kvalitatīvi un uzticami mediji: ikdienā un pētniecībā”. Viņa demonstrēja internetā pieejamās datu bāzes, enciklopēdijas un citus resursus, kā arī sniedza praktiskus padomus, kā iegūt autorizētu pieeju minētajām krātuvēm. Pedagogi atzina, ka daudzas vietnes viņiem ir jaunums un solījās tās izmantot paši un informēt par šīm iespējām arī savus skolēnus.

2018.gada 28.septembrī Baltinavas vidusskolā uz medijpratības semināru aicināja Baltinavas vidusskolas, Rugāju vidusskolas un Gulbenes 2.vidusskolas projekta komandas. Seminārā piedalījās 50 dalībnieki. Bez projekta skolām pārstāvētas bija vēl 9 izglītības iestādes - Rekavas vidusskola, Dricānu vidusskola, Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Viļakas valsts ģimnāzija, Tilžas vidusskola, Lejasciema vidusskola, Lizuma vidusskola, Eglaines pamatskola, Baltinavas mūzikas un mākslas skola. Piedalījās arī pārstāvji no Baltinavas un Rugāju novadu pašvaldībām, Baltinavas vidusskolas skolēnu vecāku padomes un Latgales Reģionālās televīzijas.

Pasākuma ievadā skolas direktors Imants Slišāns pauda gandarījumu par iespēju uzņemt Baltinavā plašu medijpratības interesentu saimi. Viņš arī vērsa dalībnieku uzmanību uz speciāli šim pasākumam sagatavotu Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas ekspertes Klintas Ločmeles izdales materiālu par aktuālāko mediju jomā - sociālo kampaņu “Supervaronim nepazust”, Jaunatnes Forumu “Medijpratība algoritmu laikmetā: jaunatnes formula” un mediju atbalsta programmu ietvaros veidotiem raidījumiem “Melu teorija”, “Viltus ziņas? Izsargājies!” u.c.

Izglītības attīstības centra direktore Iveta Vērse pateicās projekta skolām par medijpratības programmas aprobācijā paveikto un iepazīstināja ar aktivitātēm, kas gaidāmas projekta turpinājumā. Projekta eksperte Ingūna Irbīte aicināja pedagogus novērtēt medijpratības aktualitāti un apzināties, ka medijpratības tematika būs aktuāla arī jaunajā kompetencēs balstītajā izglītības satura reformā. Projekta eksperte Daina Zelmene stāstīja par ziņu uzbūvi un ziņu veidošanu. Ar lielu aizrautību teorētiskā informācija tika pielietota praksē. Daļa dalībnieku saņēma uzdevumu kļūt par sabiedriskā medija žurnālistiem, bet citi kļuva par sensācijas cienoša komercmedija darbiniekiem. Viena notikuma atspoguļojums izrādījās radikāli atšķirīgs un ļāva apjaust žurnālistu iespējas manipulēt ar informāciju. Ziemeļlatgales laikraksta “Vaduguns” žurnāliste Zinaida Logina runāja par reģionālās preses lomu mūsdienās. Viņa akcentēja sarežģītās vietējo mediju un pašvaldību informatīvo izdevumu attiecības, kā arī norādīja, ka demogrāfiskās izmaiņas un mediju patēriņa ieradumu maiņa jūtami ietekmē vietējo komercmediju situāciju.

Baltinavas projekta komandas pārstāvji Inta Ludborža un Imants Slišāns nodarbībā par medijiem un demokrātiju rosināja domāt par sociālo tīklu ietekmi uz politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Kā papildus pievienotā vērtība bija latgaliskās kultūras un valodas vērtību integrēšana nodarbības saturā. Gulbenes 2.vidusskolas skolotāja Aivija Grīnberga iesaistīja dalībniekus spēlē par viltus ziņu atpazīšanu. Rugāju vidusskolas komanda Evija Konivāle, Iveta Arelkeviča, Jānis Ikstens un Līga Spriņģe iepazīstināja ar viltus ziņu fenomenu, kā arī aicināja dalībniekus praktiski pārbaudīt savas zināšanas medijpratībā, izpildot platformā www.kahoot.it sagatavoto testu.

Semināra dalībniekus iepriecināja Baltinavas vidusskolas skolēnu kolektīvu muzikālie sveicieni, lielu interesi raisīja iespēja nofotografēties pie instalācijas, kuru veidoja dažādu veidu un laikmetu mediji. Dalībnieku iesaisti un interesi visā pasākuma laikā stiprināja dažādie interakciju elementi – darbošanās ar balsošanas kartītēm, pāru diskusijas, kā arī noslēgumā rakstveidā paustie nodomi un apņemšanās medijpratības jautājumu integrēšanai savā turpmākajā darbā.

Semināri plašākam pedagogu lokam stiprināja skolas būt par medijpratības veicināšanas centriem dažādos Latvijas novados. Citu skolu pedagogi, kas bija uzaicināti piedalīties semināros, guva ieskatu tēmā un saņēma idejas darbam ar mediju satura analīzi savās klasēs. Pieredzes tālāknodošanas semināri palīdzēja skolām izvērtēt savu pieredzi medijpratības programmas aprobēšanā, lai ar secinājumiem dalītos ar citu projekta skolu komandām, tiekoties nākamajā projekta tālākizglītības seminārā.